Argentīnā notiek prezidenta vēlēšanas

Laikā no 2003. līdz 2007.gadam Argentīnas valsts galvas amatā atradās Nestors Kirhners, kuru nomainīja viņa dzīvesbiedre un pašreizējā prezidente Kristīna Fernandesa Kirhnere.

Konstitūcija liedz Kirhnerei pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu, un pēc zināmas svārstīšanās viņa savu atbalstu izteikusi pašreizējam Buenosairesas provinces gubernatoram Danielam Scioli, kas viņas nelaiķa vīra prezidentūras laikā ieņēma viceprezidenta amatu.

"Šīs pārmaiņas tagad nebeigsies, jo Daniels būs visas Argentīnas prezidents un turpinās milzīgo darbu, ko sākām mēs," pagājušajā nedēļā, uzstājoties Scioli priekšvēlēšanu kampaņas mītiņā, uzsvēra Kirhnere.

Tomēr tiek uzskatīts, ka Scioli, kurš pārstāv Peronistu uzvaras fronti (FPV), ir vairāk centriski orientēts nekā kreisi noskaņotā Kirhnere, kuru oponenti kritizē par pārmērīgu autoritārismu un nespēju vienot sabiedrību.

Aptaujas liecina, ka 58 gadus vecais bijušais sacīkšu motorlaivu braucējs Scioli, kas sporta negadījumā savulaik zaudējis labo roku, ir pārliecinošā vadībā.

Saskaņā ar Argentīnas likumiem kandidātam, lai gūtu uzvaru jau pirmajā vēlēšanu kārtā, jāizcīna vismaz 45% balsu vai arī 40% balsu, ja tuvāko sāncensi viņš apsteidzis vismaz par desmit procentpunktiem.

Aptaujas liecina, ka par Scioli gatavojas balsot gandrīz 40% argentīniešu, kamēr viņa galvenais sāncensis - 56 gadus vecais Buenosairesas mērs Mauricio Makri, kurš pārstāv centriski labējo partiju koalīciju "Cambiemos!" ("Mainīsimies!"), - diez vai iegūs 30% balsu, garantējot vēlēšanu otro kārtu, kam būtu jānotiek 22.novembrī.

Trešais kandidāts - 43 gadus vecais bijušais Kirhneres valdības kancelejas vadītājs Serdžio Mass - vēlēšanu kampaņas laikā, šķiet, zaudējis sparu, un aptaujas nesola viņam vairāk par 20% balsu.

"Ļaudis mani uztver kā prognozējamu izvēli," nesenā intervijā laikrakstam "La Nacion" atzina Scioli.

Kādreizējā populistiskā Argentīnas prezidenta Huana Domingo Perona dibinātā kustība ir vienīgā partija, kam ir spēcīgas vietējās nodaļas visā valstī. Valdošajai partijai par labu nāk arī apstāklis, ka atšķirībā no Brazīlijas Argentīna visai labi tiek galā ar ekonomiskajām grūtībām, ko izraisījis globālais cenu kritums.

Neskatoties uz to, ka tās galvenās tirdzniecības partneres - Brazīlijas - ekonomika nonākusi lejupslīdes fāzē, Argentīna spējusi saglabāt nelielu tautsaimniecības izaugsmes tempu, ko, kā apgalvo Scioli, nodrošinājusi "iekšzemes patēriņa un ienākumu pārdales virtuoza" vadība.

Tikmēr Kirhneres oponenti norāda, ka viņas īstenotā patēriņa subsidēšanas politika veicinājusi strauju inflāciju, kas šogad, domājams, pārsniegs 20%. Savukārt valdības ieviestā ārvalstu valūtas apgrozības kontrole novedusi pie melnā tirgus uzplaukuma, kamēr Centrālās bankas rezerves turpina sarukt.

Tomēr Kirhnere joprojām vēlētāju vidū ir ļoti populāra, un visi trīs kandidāti sola turpināt viņas politiku, atstājot spēkā pat tos līdzšinējās prezidentes lēmumus, pret kuriem tie savulaik iebilduši.

Nākamais Argentīnas prezidents amatā stāsies 10. decembrī.