Briselē notiek ES un Balkānu valstu sarunas par bēgļu krīzi  (5)

Imigrantiem iestrēgstot uz Slovēnijas, Horvātijas un Serbijas robežas, valstu starpā pieaugusi diplomātiskā spriedze, kā arī bažas par šo cilvēku stāvokli, laikam kļūstot arvien aukstākam.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera organizētās sarunas apmeklēs līderi no Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Nīderlandes, Rumānijas, Slovēnijas un Zviedrijas, kā arī Albānijas, Serbijas un Maķedonijas.

Samits notiek dienu pēc tam, kad Bulgārija, Rumānija un Serbija brīdināja, ka neļaus padarīt sevi par "buferzonu" desmitiem tūkstošiem nelegālo imigrantu un noslēgs savas robežas, ja Vācija un Austrija pārtrauks uzņemt bēgļus.

Pēdējo mēnešu laikā Serbiju, kas nav ES dalībvalsts, pārpludinājuši nelegālie imigranti ceļā no Grieķijas un Maķedonijas uz Eiropas ziemeļiem. Arī Bulgārijā un Rumānijā situācija ir līdzīga.

Junkera biroja paziņojumā teikts, ka svētdienas samita mērķis ir veicināt sadarbību bēgļu krīzes risināšanā.

Svētdien publiskotā intervijā laikrakstā "Bild" Junkers aicināja valstis pārtraukt transportēt nelegālos imigrantus tālāk uz kaimiņvalstīm haotiskos apstākļos un ievērot atbilstošas procedūras un nodrošināt atbilstošus apstākļus.

"Eiropas Komisija sagaida, ka visi ievēros spēles noteikumus, ja nevēlamies apdraudēt Šengena zonu," norādīja Junkers.

Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars pirms došanās uz samitu brīdināja, ka ES sāks sabrukt, ja nespēs vienoties par tūlītēju un konkrētu rīcību bēgļu krīzes risināšanai.

Viņš sacīja, ka Slovēnija, kurā pāris dienu laikā ieradušies vairāk nekā 60 000 nelegālo imigrantu un bēgļu, vairs daudz ilgāk nespēs pati tikt galā ar šo situāciju.

Cerars uzsvēra, ka viņiem nepieciešama palīdzība, piebilstot, ka proporcionāli tas būtu tas pats, ja Vācijā vienas dienas laikā ierastos pusmiljons cilvēku.