Polijas lietuvieši un vācieši nosoda Dudas veto plašākai minoritāšu valodu izmantošanai  (4)

Polijas konservatīvais prezidents Duda otrdien noteica veto likumprojektam par minoritāšu valodām, kas būtu ļāvis to izmantošanu apriņķa līmeņa administrācijā.

Polijas likumdošana jau šobrīd atļauj minoritāšu valodu izmantošanu zemākā līmeņa pašvaldībās, kurās vismaz 20% iedzīvotāju izmanto šīs valodas. Dudas veto nozīmē, ka šīs tiesības netiks paplašinātas uz apriņķa līmeņa administrāciju.

Apmēram 8000 Polijas pilsoņu sevi identificē kā lietuviešus, un liela daļa to dzīvo netālu no Lietuvas robežas esošajās Punskas un Sejnu pilsētās.

"Tā ir slikta zīme, un atspoguļo cieņas trūkumu pret minoritātēm un to tiesībām," aģentūrai AFP sacīja Polijas lietuviešu kopienas līderis Aļģirds Vaicekausks. "Cieņa pret minoritātēm iekļauj ļaušanu izmantot to valodu oficiālā vidē," viņš piebilda.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs trešdien paziņoja, ka viņš "nesteigsies nosodīt" Polijas prezidenta veto, uzsverot, ka nepieciešams dialogs. "Es uzskatu, ka Lietuva un Polija pašas ir spējīgas atrisināt visus etnisko minoritāšu jautājumus ar dialoga un labu kaimiņattiecību palīdzību," viņš sacīja.

"2002.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Polijā dzīvo apmēram 140 tūkstoši etnisko vāciešu. Šai minoritātei konstitūcija garantē viena deputāta vietu Polijas parlamentā.

"Diemžēl tas izskatās kā politisks solis, kas grauj ideju, ka Andžejs Duda ir visu Polijas iedzīvotāju prezidents," laikraksts "Gazeta Wyborcza" citēja Polijas parlamenta deputāta Rišarda Gallas, kurš pārstāv valsts vāciešu minoritāti, teikto.

2% no 38 miljoniem Polijas iedzīvotāju ir etnisko minoritāšu pārstāvji.

Konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" kandidāts Duda maijā uzvarēja Polijas prezidenta vēlēšanās, amatā nomainot labēji centriskās "Pilsoniskās platformas" pārstāvi Broņislavu Komorovski.