Anglijas tiesa apstiprina Brices meitas adopciju  (114)

Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons norādīja, ka Anglijas tiesa apstiprinājusi Brices meitas adopciju. Viņš piebilda, ka Latvijas vēstnieks Lielbritānijā piedalījies tiesas sēdē un tālākie tiesiskie soļi ir atkarīgi no Brices un viņas advokāta.

Jau ziņots, ka Latvijas ārlietu dienests ir sniedzis un turpinās sniegt atbalstu Bricei, kurai Lielbritānijas sociālie dienesti atņēmuši meitu, ģimenes tiesību un interešu aizstāvībā tādā mērā, kādā to ļauj normatīvie akti. Latvijas vēstniecības Lielbritānijā un Tieslietu ministrijas - centrālās iestādes sadarbībai bērnu lietās - pārstāvji ir piedalījušies tiesas sēdēs, kurās gan rakstiski, gan klātienē ir pauduši atbalstu Brices pieteikumiem par adopcijas rīkojuma noraidīšanu, saziņu ar viņas nepilngadīgo bērnu un lietas jurisdikcijas nodošanu Latvijas kompetentajām iestādēm. Tas darīts, ņemot vērā, ka māte ir lūgusi ārlietu dienesta atbalstu un piecu gadu laikā, cīnoties par savu bērnu gan Latvijā, gan Lielbritānijā, gan Briselē, ir pierādījusi vēlmi iesaistīties.

Tieslietu ministrs un Valsts prezidents 11. augustā vienojās, ka Latvijas valsts turpinās sniegt atbalstu Bricei tiesvedībā Lielbritānijā.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas medijos izklāstīti apstākļi, kādos pirms pieciem gadiem no Brices ģimenes izņemta divus gadus vecā meitiņa. Proti, bērns bijis mātes aprūpē līdz 2009. gada 4. septembrim, kad plkst.1 naktī sievieti aizturējusi policija, jo viņa alkohola reibumā gājusi pa ielu, stumjot meitu ratiņos. Sieviete nogādāta policijā, un izsaukti sociālie dienesti. Viņai izteikts brīdinājums par atrašanos reibumā, kad viņas aprūpē atrodas mazgadīgs bērns. Meitenīte nodota viņas pieaugušajai pusmāsai. Pēc tam sociālie dienesti izvērtējuši apstākļus, kādos atrodas bērns, dodot atļauju paturēt bērnu ģimenē, kur par viņu rūpējās māte un pusmāsa.

Nākamo reizi ģimene policijas uzmanības lokā nonāca 2010. gada 5. martā, kad viņu mājokļa saimnieks izsauca policiju. Patruļas policisti dzīvoklī atrada vienu pašu 22 mēnešus veco meitenīti, un policistu sniegtais mājokļa apraksts iekļauts tiesas spriedumā. Policisti tiesā liecinājuši, ka bērns atrasts, mirkdams savā urīnā un notraipījies ar izkārnījumiem. Policisti meitenīti nogādāja slimnīcā, kur viņai konstatēts kontaktdermatīts, ko izraisījusi mirkšana urīnā. Bērna māte piekritusi meitenītes nodošanai sociālo dienestu aprūpē, un bērns nonācis audžuģimenē.

2010. gada augustā bērnam veikta vispārējā stāvokļa novērtēšana, konstatējot, ka viņam ir attīstības atpalicība, ko izraisījusi audzināšana bērna attīstību neveicinošos apstākļos un nepienācīga aprūpe.

Britu sociālie dienesti vēlreiz novērtējuši ģimenes apstākļus, secinot, ka bērna māte spēj rūpēties par meitu un ka ģimenē valda siltas attiecības. Pieņemts lēmums meitenīti atdot ģimenē, taču bērna māte sacījusi, ka viņai nepieciešams atrast jaunu mājvietu pirms bērna atgriešanās.

2010. gada decembrī policija aizturēja bērna māti par sīko huligānismu un atrašanos reibumā sabiedriskā vietā. 2011. gada martā konstatēts, ka mātes mājvieta vēl joprojām nav piemērota mazgadīga bērna uzņemšanai un viņa turpina meklēt jaunu dzīvesvietu. 2011.gada aprīlī bērnam veikta vēl viena vispārējā stāvokļa novērtēšana, konstatējot būtisku progresu bērna attīstībā.

2011. gada maijā māte pauda vēlēšanos atgūt bērnu. Lietas izskatīšanā jūnijā Ģimenes lietu tiesa deva atļauju nodot bērnu aizbildniecībā potenciālajiem adoptētājiem. Gadu vēlāk meitenītes lieta izskatīta vēlreiz, tiesai secinot, ka bērna māte nespēj nodrošināt adekvātu aprūpi un mātes uzraudzībā bērns cietis būtisku fizisku un emocionālu kaitējumu. Tiesa atzinusi par pamatotu bērna izņemšanu no ģimenes un adopcijas procesa sākšanu.