NATO valstis apspriež plānus par Baltijas valstīs un Polijā dislocēto karavīru skaita palielināšanu un to nodošanu formālā alianses pakļautībā, lai atturētu Maskavu no agresijas, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz diplomātiem un militārpersonām.
Saskaņā ar vienu no plāniem Polijā un katrā no Baltijas valstīm tiks izvietots pa vienam bataljonam - aptuveni 800 līdz 1000 karavīru katrā. Mērenāks variants paredz vienu bataljonu uz visām četrām valstīm.
Šos plānus atbalsta ASV un citi sabiedrotie, savukārt iebildumus izteikušas Vācijas amatpersonas, sabiedrotajiem privātās diskusijās skaidrojot, ka nevēlas attiekties pret Krieviju kā permanentu ienaidnieku vai nošķirt to no Eiropas.
NATO amatpersonas saka, ka Berlīne diezin vai atbalstīs plašāko plānu, taču varētu piekrist viena bataljona izvietošanai visās četrās valstīs.
Pēc NATO amatpersonu teiktā, plāni ir agrīnā stadijā. Vēl nekas nav iesniegts NATO Padomē, kas apstiprina alianses rīcību, un nav gaidāma karavīru izvietošana pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO līderu samita.
Tomēr augsta ranga alianses amatpersonas saka, ka ir jārīkojas aktīvāk, lai paradītu Krievijai NATO apņemšanos aizsargāt savu teritoriju.
ASV amatpersonas izteikušās, ka šobrīd gatavas katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvietot pa 150 amerikāņu karavīriem un ir atvērtas papildus karavīru izvietošanai rotācijas kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
