Militārais konflikts Ukrainas austrumos notiek kopš 2014. gada pavasara, kad neilgi pēc Krimas pussalas aneksijas Krievijas atbalstīti kaujinieki sāka pārņemt teritorijas Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Karadarbībā ir gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku.
Pašlaik vienīgais mehānisms konflikta atrisināšanai ir Minskas vienošanos izpildīšana, atzīmē vēstniece. "Šīs vienošanās ir spēkā un to implementācija norāda par konflikta pušu gatavību to atrisināt vai novilcināt," trešdien sarunas laikā Latvijas vēstniecībā Kijevā norādīja diplomāte.
Vienošanās paredz līdz gada beigām atjaunot starptautiski atzītas Ukrainas robežas ar Krieviju kontroli. No Ukrainas puses pašlaik tas nav iespējams, skaidro Daudze, tāpēc palikušajos divos mēnešos atliek tikai apelēt pie veselā saprāta un cilvēku vēlmes problēmas risināt, nevis sarežģīt.
"Ukraiņi ir skaidri definējuši savu vēlmi atrisināt konfliktu, un viņi to savu iespēju robežās arī dara. Mēs varam vienīgi cerēt, ka to pašu vēlēsies darīt arī Krievijas puse, bet skaidru apliecinājumu tam šajā brīdī mēs diemžēl nevaram konstatēt," secina Latvijas vēstniece.
Svarīgs elements ir prokremlisko karotāju kontrolēto teritoriju nākotnes risināšana. Te priekšnoteikums ir citas valsts kaujinieku aiziešana un Ukrainas likumiem atbilstošu vēlēšanu rīkošana, turpina Daudze.
Par maz novērtē demokrātijas priekšrocības
"Ir grūti sagaidīt, ka gada laikā valsts mainīsies tik ļoti, lai tiktu apmierinātas visas cerības," atbildot uz jautājumu par vilšanās noskaņojumu sabiedrībā, ko sarunā ar "Delfi" pauda vairāki vietējie iedzīvotāji, stāsta Daudze.
Tikmēr par maz tiek novērtētas demokrātijas priekšrocības – brīva iespēja sevi apliecināt, paust savu viedokli un nebaidīties. "Iedzīvotāju neapmierinātība ir saprotama, jo materiālie dzīves apstākļi pasliktinās, bet ne vienmēr tiek novērtētas tās priekšrocības, ko dod dzīve demokrātiskā sabiedrībā," atzīst vēstniece.
"Arī mēs Latvijā pārmaiņas esam vēlējušies ātrāk. Realitāte ir tāda, ka sistēmas maiņa ir ilgstošs process," viņa turpina. Turklāt jāmainās ir ne tikai institūciju darbam, bet arī sabiedrības domāšanai, pasvītro diplomāte.
Viņa skaidro, ka Ukrainas pilsoniskās sabiedrības aktīvā daļa ir mazākumā, tomēr ir sasniegta "kritiskā masa", kad sabiedrība ir panākusi vienotību par pārmaiņu nepieciešamību. "Diemžēl jāatzīst, ka ir spēki, kuriem pārmaiņu īstenošana izsauc negatīvas emocijas un attiecīgi arī pretdarbību," papildina Daudze.
Tikmēr Ukrainas parlaments un valdība ir noskaņoti konstruktīvam darbam un šajā virzienā arī strādā, uzskata vēstniece. Nopietnas izmaiņas ir nepieciešamas tiesu sistēmā, taču tam esot liela pretestība. Nespēja ātri reformēt, sevišķi tiesu varas atzaru, ir iedzīvotāju neapmierinātības pamatā, skaidro vēstniece.
Šai jomā Ukrainas līderiem ir jāstrādā aktīvāk. Ja Ukraina spēs īstenot nepieciešamās reformas ar tiesu varu un korupcijas apkarošanā, tas pavērtu iespēju iedzīvotāju bezvīzu ceļošanai uz Eiropas valstīm, atzīmē Daudze.
Ukraiņi novērtē Latvijas atbalstu
"Mūs uztver kā Ukrainas patiesus draugus un atbalstītājus," par savā darbā izjusto attieksmi pret Latviju stāsta Daudze.
Vietējie novērtē Latvijas sniegto palīdzību Maidana protestos un karā cietušajiem, kā arī kara skarto ģimeņu bērniem, viņa stāsta. Tāpat atzinīgi tiekot vērtēta Latvijas palīdzība reformu procesā, daloties ar savu pieredzi tādās sfērās kā laba pārvaldība un e-pārvalde, reģionālajās reformās, agrārajos jautājumos un korupcijas apkarošanā, kā arī mazas un vidējas uzņēmējdarbības attīstīšanā.
"Ukraiņi ieguldījumu novērtē. Attieksme ir pozitīva un konstruktīva," uzsver Daudze, papildinot, ka Latvija turpinās pievērst uzmanību Ukrainas jautājumam gan divpusēji, gan starptautiskajās organizācijās.
Vēstīts, ka Ukraina pēdējo nepilnu divu gadu laikā ir piedzīvojusi dramatiskus notikumus. 2014. gada sākumā plašos tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Tam sekoja Krievijas spēku īstenotā Krimas pussalas okupācija un aneksija, kā arī asiņainais karš Ukrainas austrumos, kur Kremļa atbalstītas un apbruņotas grupas sagrāba atsevišķas teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Pēdējo nedēļu laikā frontē valsts austrumos ir iestājies relatīvs miers, pusēm sākot ievērot jau gada sākumā Minskas miera sarunās noslēgto pamieru.
Konflikta laikā gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku, liecina ANO dati. Ukrainas amatpersonas ir ziņojušas par gandrīz 2000 kritušiem saviem karavīriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
