Krievijas pieaugošās militārās aktivitātes Sīrijā nav rūpīgu stratēģisku lēmumu rezultāts, bet gan Krievija prezidenta Vladimira Putina improvizācijas, intervijā telekanālam CNN paziņojis ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klapers.
Pēc viņa teiktā, Putins rīkojies ļoti impulsīvi un avantūriski, kad palielinājis Krievijas atbalstu Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam.
"Es personīgi šaubos, vai viņam ir ilgtermiņa stratēģija, vai arī viņš rīkojas ļoti avantūriski, vadoties pēc šodienas esošās situācijas." sacīja Klapers. "Un es domāju, ka viņa intervence Sīrijā ir tā apliecinājums."
Atbildot uz jautājumu, vai Putinam ir plāns Sīrijai, Klapers sacīja, ka nav.
"Kāds ir viņa ilgtermiņa plāns, es neesmu pārliecināts, vai viņam tāds ir," norādīja Klapers. "Manuprāt, viņš dienu no dienas improvizē."
Krievijas armija 30. septembrī sāka gaisa spēku operāciju pret Sīrijas nemierniekiem, šādi sniedzot atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdībai.
Novērotāju organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) ceturtdien pavēstīja, ka Krievijas gaisa triecienos Sīrijā nogalināti 595 cilvēki un divas trešdaļas no viņiem ir opozīcijas karotāji, tostarp teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" džihādisti.
Atlikusī trešdaļa - apmēram 185 cilvēki - bija civiliedzīvotāji, tostarp 48 bērni, norādīja SOHR.
SOHR dokumentējusi 131 "Islāma valsts" kaujinieka nāvi un 279 citu opozīcijas spēku, tostarp mēreno opozicionāru, islāmistu nemiernieku un ar "Al Qaeda" saistīto "Al Nusra frontes" kaujinieku, nāvi.
Krievija apgalvo, ka tās gaisa kampaņa ir vērsta pret "Islāma valsti" un citiem teroristiem, bet nemiernieki un viņu atbalstītāji apsūdz Maskavu, ka tā koncentrējas uz mēreno opozīciju, nevis uz "Islāma valsts" džihādistiem.
Arī vairākas mediķu organizācijas apsūdzējušas Krieviju, ka tās gaisa triecieni trāpījuši lauka hospitāļiem un slimnīcām.
Krievijas kampaņa nodrošinājusi jaunu izrāvienu Sīrijas valdības sauszemes spēkiem, un tie ar Krievijas gaisa atbalstu sākuši ofensīvu vairākās provincēs.
Hamas provincē valsts vidienē režīms atguvis vairākus ciematus, taču nav pavirzījies daudz tuvāk galvenajai pilsētai pie reģiona lielceļa.
Alepo pievārtē režīma spēki nemierniekiem atņēmuši sešus ciematus un vairākas kalnu virsotnes.
Tikmēr "Islāma valsts" pārņēmusi savā kontrolē vienīgo ceļu, kas ved uz valdības kontrolēto Alepo pilsētas rietumdaļu.
Sīrijā kopš 2011. gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un "Al Nusra". Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
