ASV kuģis "Lassen" (attēlā), kas aprīkots ar vadāmām raķetēm, izaicinoši pārvietojās pa Spratlija salu arhipelāgu Dienvidķīnas jūrā. Portāls norāda, ka kuģa mērķis bija sūtīt nepārprotamu ziņu – ASV (kā arī tās sabiedrotie) neatzīst Ķīnas sen pasludināto kontroli pār lielāko daļu Dienvidķīnas jūras teritorijas un tās neapmierina Ķīnas nesen īstenotā kampaņa izveidot mākslīgas salas un novietot tajās sarkanos karogus.
Kā bijis sagaidāms, Pekina pēc šī ASV gājiena pauda neapmierinātību, izsaucot ASV vēstnieku, lai viņam pastāstītu, cik ļoti Ķīna ir gatava būt dusmīga par tās interešu "pārkāpšanu".
Tā ir izrāde, norāda "Vice". Ķīna izliekas, ka ir saniknota un pārsteigta, bet ASV izliekas, ka tā kļūst stingrāka.
Tikmēr salu arhipelāgā turpinās būvniecības darbi - Ķīna uzstāda radarus, būvē vismaz trīs skrejceļus un divas cementa rūpnīcas vietā, kur kādreiz bija vien nelieli rifi. Savukārt Ķīnas bagarkuģi nepārtraukti strādā jau vismaz trīs gadus, lai sūknētu jūras ūdeni un radītu mākslīgas sauszemes masas, kas kādudien kļūs par Ķīnas jūras spēku operāciju bāzēm.
Turklāt būvniecība netiek turēta slepenībā - arī Filipīnas ir centušās iegūt dažas savu krastu tuvumā esošās salas, piemēram, ietriecot rifā aizvēsturisku kuģi un atstājot pāris jūrniekus tur uzturēties zem valsts karoga. Arī Taivāna, Vjetnama un Malaizija ir centušās iegūt savā īpašumā dažus no rifiem.
Taču tieši Ķīna gūst panākumus šajā jomā, un tās jūras spēki strauji aug, situāciju raksturo medijs. Tieši ar Ķīnu būtu jārunā par Spratliju salu konfliktu, un Ķīna būs tā, kurai atļaus turpināt šo jūras teritoriju sagrābšanu, jo par to nav vērts uzsākt karu.
Jāņem vērā, ka šobrīd Ķīnai ir "stratēģija praktiski visam", uzsver "Vice".
Nākamā piecu gadu plānā ietilpst turpmāka ekspansija Āfrikā, kur cīņā par resursiem Pekina uzvar ar milzīgu pārsvaru. Tā turpinās investēt Lielbritānijā, kas "ieguvusi prostitūtas reputāciju", atļaujot Ķīnai piekļuvi Lielbritānijas visjutīgākajām jomām, piemēram, kodolenerģijai. Savukārt tuvāk mājām tā turpinās ar bagarkuģiem audzēt salas Dienvidķīnas jūrā, kas ļaus tai dominēt pār jūras resursiem, un varētu novest pie pilnīgas Austrumu-Rietumu tirdzniecības kontroles miljardu dolāru vērtībā.