Laikā no 1992. līdz 2001. gadam Antarktikā katru gadu ledus apjoms pieaudzis par 112 miljardiem tonnu un no 2003. gada līdz 2008. gadam - par 82 miljardiem tonnu, atsaucoties uz "Journal of Glaciology" publicētu NASA Godarda Kosmosa lidojumu centra pētnieku rakstu, vēsta "Popular Science".
Šis atklājums ir pretrunā ar divu NASA "GRACE" satelītu datiem, kas savukārt fiksējuši 92 miljardu tonnu ledus apjoma zudumu katru gadu laikā no 2003. līdz 2014. gadam.
Portāls gan skaidro, ka tas nenorāda, ka siltumnīcas efekts un globālā sasilšana ir pārspīlēti - Antarktika ir ļoti milzīga, un tās rietumu daļā ledus kūst straujos tempos, kamēr dažās Antarktikas austrumu daļās ledus slānis pieaug.
Zinātnieki skaidro, ka abi minētie pētījumi aplūkoja dažādas lietas - "GRACE" satelīti mērīja ledus masu, bet "Journal of Glaciology" publikācijā apskatītas ledus apjoma izmaiņas laika periodā. Abos pētījumos atklājās, ka Antarktikas rietumu daļā ledus slānis samazinās, bet austrumos palielinās. Tomēr atšķirība ir tajā, kā šīs parādības viena otru ietekmē - abos pētījumos secināts, ka īpaša uzmanība jāpievērš pieaugošajam ledus zudumam.
"Ja ledus zudumi Antarktīdas pussalā un Antarktikas rietumos turpinās pieaugt tajā pašā tempā, zaudējumi pārsniegs Antarktikas austrumos notiekošo pieaugumu 20 vai 30 gadu laikā. Manuprāt, nebūs pietiekami daudz sniega nokrišņu, lai kompensētu šos zaudējumus," rakstījis "Journal of Glaciology" publikācijas autors Džejs Zvalijs.
Antarktikas rietumu daļā ledus slānis ir destabilizēts un neko nevar darīt, lai apturētu tā kušanu, kas nenoteiktā laikaposmā potenciāli palielinās jūras līmeni par trīs metriem, vēsta "Popular Science".
Portāls atgādina, ka klimata izmaiņas nav kas tāds, ko var novērot katru dienu. Silta diena februārī nenozīmējot visas dzīvības beigas, tāpat kā auksta diena jūlijā neliecinot par klimata izmaiņu brīnumainām beigām. Klimats nav tik nepastāvīgs kā laikapstākļi. Tam ir konkrēta sistēma, kas mainās ļoti pakāpeniski – tik lēni, ka ikdienā mēs to nespējam pamanīt.
Arī šo abu minēto mērījumu rezultātu iederēšanos "lielajā kopskatā" varēšot redzēt tikai ar laiku. Turklāt jau 2018. gadā NASA plāno palaist "ICESat-2" satelītu, kas spēs mērīt izmaiņas ledus slānī, kā arī jūras ledus biezumu ar precizitāti līdz pusei collas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
