Ziemeļkoreja
Foto: Reuters/Scanpix

Dzīve Ziemeļkorejā nav tik briesmīga, kādu to attēlo Rietumu mediji, vēsta Kremļa finansētā medija "RT" projekta "In the NOW" ietvaros izveidotais video. Šādu video parādīšanās ir mēģinājums sēt šaubas, norāda politologs un Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" vadītājs Māris Cepurītis.

Ziemeļkoreja ir viena no izolētākajām valstīm pasaulē. Valstī ar aptuveni 25 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 1,2 miljoni dien armijā. Militarizētās valsts vadītājam Kimam Čenunam, kurš valsts vadību mantoja no sava tēva Kima Čenira un vectēva Kima Irsena, kā arī viņam pietuvinātām personām ir absolūta vara pār valstī notiekošo.

Ziemeļkorejā valsts kontrolē visus dzīves aspektus, bet iedzīvotāji ir sadalīti kategorijās, ņemot vērā viņu uzticību valsts līderiem pēdējo trīs paaudžu griezumā. Priviliģētākie dzīvo lielākajās pilsētās, tostarp Phenjanā, savukārt paši neuzticamākie, kas izrādījuši pretestību režīmam, ieslodzīti darba nometnēs. Tāpat valstī izplatīta publiska nāvessodu izpilde. Šogad nāvessods izpildīts arī vicepremjeram un aizsardzības ministram.

Ziemeļkorejas iekārta tiek uzskatīta arī par vienu no korumpētākajām pasaulē. Izmantojot visa veidu preču deficītu, jebkādas preces vai pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem iegūstami ar tā dēvētā "blata" vai kukuļdošanas palīdzību.

Šajos noziegumos pret cilvēci Ziemeļkoreju apsūdzējušas ne tikai tā dēvētās Rietumvalstu cilvēktiesību organizācijas, bet arī ANO. Krievijas medijs "RT" izveidojis video, kurā šis vērtējums tiek apšaubīts, to atspēkojot ar "patiesākām" fotogrāfijām no Ziemeļkorejas.

BRIGHTER SIDE OF NORTH KOREA

That awkward moment when you realize that #NorthKorea looks better than your homePosted by In the NOW on otrdiena, 2015. gada 3. novembris

Sižetā ietvertajās bildēs līdz ar laimīgu Kimu Čenunu redzami arī citi priecīgi cilvēki. Vairākās fotogrāfijās pozē neliels skaits sērfotāju, velobraucēju, skrējēju un maltītes baudītāju aizdomīgi tukšās ielās un pludmalēs. Video gan neatklāj, ka, izņemot īpašus gadījumus, uz Ziemeļkoreju var doties tikai ar noslēgtās valsts tūrisma uzņēmuma atļauju un tikai pa tā izstrādātu maršrutu ar valsts nodrošinātiem gidiem, kuri uzrauga gandrīz katru ceļotāju soli.

Jautāts, kādi ir šāda Kremļa medija radīta video mērķi, Māris Cepurītis skaidro, ka "Ziemeļkorejas tēla spodrināšanas kampaņa diez vai pārliecinās plašas auditorijas par augsto valsts dzīves līmeni, sasniegumiem un uz sadarbību orientētām ārējām attiecībām. "Bet tas arī nav Krievijas mērķis," uzsver politologs.

Cepurītis skaidro, ka "ir sarežģīti ievērojami mainīt indivīdu vai sabiedrības pārliecību". Šī iemesla dēļ Kremlis izvēlējies citu taktiku. "Krievijas mediji un citas institūcijas, kas ir iesaistītas informācijas operācijās, vēlas sēt auditorijās neizpratni un šaubas, lai ideālā variantā viņi vairs neuzticētos nekam."

Viņaprāt, šī kampaņa nemaz nav par Ziemeļkoreju, bet gan pret lielo Rietumu mediju darbību.

Ikdienas dzīve Ziemeļkorejā preses aģentūru fotogrāfu acīm (pēdējā mēneša laikā uzņemtie foto):


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!