Spēcīgās lietavas pirmdien aizkavējušas ekspertu ieceri sākt tā dēvētā nacistu zelta vilciena iespējamās atrašanās vietas izpēti pie Polijas dienvidrietumu pilsētas Valbžihas.
"Mums nepieciešamas trīs dienas bez lietus ar temperatūru virs nulles pēc Celsija", lai sāktu izpēti, paziņoja Valbžihas pašvaldības preses pārstāvis.
"Šobrīd mums jāpārbauda, vai vilciens patiesi ir tur. Ir pāragri runāt par tā izrakšanu," viņš piebilda.
Kā ziņots, dārgumu meklētāji polis Pjotrs Kopers un vācietis Andreass Rihters augustā Valbžihas varasiestādēm iesniedza pretenzijas uz viņu it kā atrastā vilciena kravu. Vilciena sastāvu abi uzgājuši, izmantojot zemes slāņu caurlūkošanas radaru.
Abi dārgumu meklētāji pirmdien atkārtoti uzsvēra, ka patiešām atraduši šo vilcienu, un sacīja, ka viņiem esot viss nepieciešamais, lai to izraktu.
Baumas par iespējamiem nacistu paslēptiem dārgumiem Lejassilēzijā klīdušas jau kopš Otrā pasaules kara beigām.
1945. gadā nacisti Lejassilēzijā sāka īstenot projektu "Riese" ("Milzis"), izbūvējot lielu pazemes telpu un galeriju kompleksu. Daļa no šīm pazemes būvēm ir pieejama publikai vietējā muzeja gidu pavadībā.
Vieta, kur it kā pirms 70 gadiem ticis apslēpts noslēpumainais vilciens, atrodas netālu no dzelzceļa stigas starp Vroclavu un Valbžihu. Abas šīs pilsētas līdz Otrā pasaules kara beigām atradās Vācijas sastāvā un attiecīgi tika dēvētas par Breslavu un Valdenburgu.
Saskaņā ar leģendu 1945.gada sākumā nacistiskā armija, bēgot no padomju spēku tuvošanās, toreizējā Breslavā glabāto salaupīto zeltu, dārglietas un citas vērtības sakrāva vilcienā un mēģināja izvest.
"Zelta vilciens" tā arī nekad nesasniedza savu galamērķi, bet neskaidros apstākļos pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos.
Pēc dažām ziņām, vilcienā varētu atrasties arī leģendārā "Dzintara istaba", par kuras likteni nekas nav zināms kopš 1945. gada aprīļa, kad tā pazuda toreizējā Kēnigsbergā (tagadējā Kaļiņingrada).
Tagadējo Valbžihu PSRS armija ieņēma tikai 1945.gada 8. maijā. Saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu par Polijas robežas pārbīdīšanu uz rietumiem, lai kompensētu PSRS okupētās un anektētās poļu teritorijas, kādreizējā Valdenburga kļuva par poļu pilsētu.
Kopers un Rihters uzskata, ka vilcienā lielākoties atrodas ieroču prototipi.
Ja laikapstākļi atļaus, nākamnedēļ vilciena iespējamo atrašanās vietu sāks pētīt vēl viena neatkarīgu eksperta grupa.
Kopers sacīja, ka viņi nesacenšas savā starpā, un pauda pārliecību, ka otrās ekspertu grupas atklājumi būs līdzīgi.
Valbžihas pašvaldības pārstāvis tikmēr uzsvēra, ka visiem izpētes darbiem jābūt neinvazīviem, proti, nekādas rakšanas vai urbšanas nebūs.
"Eksperti var izmantot dažādus instrumentus un detektorus, bet viņiem nav ļauts pārvietot augsni," viņš piebilda.
Pagājušajā mēnesī vilciena potenciālo atrašanās vietu pārbaudīja armijas sprāgstvielu eksperti un atzina to par brīvu no bīstamiem materiāliem.
Polijas kultūras ministra vietnieks Pjotrs Žukovskis augustā pēc zemes slāņu caurlūkošanas radaru attēlu aplūkošanas sacīja, ka ir "vairāk nekā 99% pārliecināts", ka vilciens patiešām pastāv. Tomēr vairākas amatpersonas to apšaubījušas, norādot, ka trūkst ticamu pierādījumu.