Turcija ierobežo vārda brīvību un apdraud tiesu sistēmas neatkarību, ceturtdien atzina Eiropas Komisija (EK), beidzot nododot atklātībai aizkavēto progresa ziņojumu.
Sākotnēji ikgadējo progresa ziņojumu, kurā izvērtēts Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu veikums ceļā uz iespējamo pievienošanos blokam, bija paredzēts publiskot oktobrī.
EK jau izpelnījusies kritiku, ka tā ziņojuma publicēšanu atlikusi, lai nekaitētu prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un viņa savulaik dibinātajai valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) pirms 1.novembrī notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, taču EK atrunājās, ka vienkārši gaidījusi vispiemērotāko brīdi.
Turcija vēlmi pievienoties ES izteica 1987.gadā, taču iestāšanās sarunas tika sāktas tikai 2005.gadā. Šobrīd tās faktiski nonākušas strupceļā, pateicoties Kipras jautājumam, pieaugošajam Erdogana autoritārismam un vairāku ES dalībvalstu neslēptai nepatikai pret Turcijas iespējamo uzņemšanu blokā pilntiesīgas dalībvalsts statusā.
EK ziņojumā atzīts, ka 2015.gadā Turcijas reformu "temps ir palēninājies" un ka daļēji tas skaidrojams ar "ieilgušajām vēlēšanām un nerimstošo politisko sašķeltību". Šogad konstatēta arī "kopumā negatīva tendence likuma varas un pamattiesību ievērošanā," atzinuši ziņojuma autori.
Dokumentā nosodīts pirms vēlēšanām "pieaugušais spiediens" uz medijiem un interneta lietošanas ierobežojumi.
Turcija pieņēmusi jaunus likumus, kas attiecas uz tiesu varu, runas brīvību un pulcēšanās brīvību, kas "ir pretrunā ar Eiropas standartiem", atzīts ziņojumā.
"Notika ievērojams atkritiens runas brīvības un pulcēšanās brīvības jomā," teikts dokumentā, piebilstot, ka vardarbības eskalācija Turcijas austrumos un dienvidaustrumos pēc jūnijā notikušajām kārtējām vēlēšanām izraisījusi nopietnu satraukumu arī par situāciju vispārējo cilvēktiesību jomā.
"Kopš 2014.gada apdraudēta tiesu neatkarība un varu nošķīruma princips, un tiesneši un prokurori nonākuši zem spēcīga politiskā spiediena," uzsvērts ziņojumā. "Nepieciešami būtiski pūliņi, lai atjaunotu tiesu neatkarību."
Ziņojuma autori arī norāda, ka obligāti jāatsāk miera sarunas ar kurdu separātistiem, kā arī kritizē "neadekvāto" Ankaras rīcību korupcijas apkarošanā.
Tajā pašā laikā sagaidāms, ka ļoti kritiskais ziņojums apgrūtinās ES centienus iesaistīt Turciju nekontrolētās imigrācijas krīzes risināšanā.
Ankara jau noraidījusi ziņojumā ietverto "netaisnīgo" kritiku.
Turcijas ES lietu ministrijas izplatītajā paziņojumā apgalvots, ka daži no ziņojuma autoru atzinumiem esot "netaisnīgi un pat daļēji nesamērīgi, ignorējot brīvības-drošības līdzsvaru, kas nepieciešams demokrātiskā valstī, kur valda likuma vara".
Ankara noraidījusi arī "nepieņemamo" Erdogana kritiku par konstitūcijā noteikto pilnvaru pārsniegšanu.
Tajā pašā laikā ministrija apgalvo, ka Turcija pēdējos gados īstenojusi vairākas reformas, lai stiprinātu vārda brīvību un "neatkarīgu un objektīvu" tiesu.
Ankara arī uzsvērusi, ka EK komentāri par vēl nepabeigtām tiesas prāvām "ir pretrunā ar tiesas neatkarību".
Tomēr ministrija vienlaikus norādījusi, ka "rūpīgi ņems vērā taisnīgo un saprātīgo kritiku", bet par "netaisnīgajiem" ekspertu spriedumiem tikšot informēta EK.
Otrdien publiskoti progresa ziņojumi arī par Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
