Kamerons rosina ES pārveidot par 'brīvu valstu elastīgu savienību'  (54)

Kamerons, kurš prasības izklāstījis vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, norādīja, ka viņš vēlas aizsargāt vienoto Eiropas tirgu ar saistošiem principiem, kas garantētu godīgumu "ES eirozonas un ne-eirozonas valstīm".

Viņa ierosināto reformu rezultātā ES kļūs konkurētspējīgāka un paplašinās savus globālos tirdzniecības sakarus, turklāt Lielbritānijai nebūs saistoša prasība tiekties "pēc arvien ciešākas savienības". Reformas arī paredz "vērsties pret pārvietošanās brīvības ļaunprātīgu izmantošanu".

"Patlaban spiediens ir pārāk liels," viņš atzina par imigrāciju uz Lielbritāniju no citām ES valstīm, minot prasības pēc skolām, veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem.

Kamerons uzsvēra, ka vēlas noteikt ES imigrantiem ierobežojumus saņemt pabalstus, kā arī noteikt četru gadu kvalificēšanās periodu pretendēšanai uz mājokļa un citiem pabalstiem.

Premjers solījis pirms referenduma par Lielbritānijas turpmāko palikšanu ES, kam būtu jānotiek līdz 2017.gada beigām, sarunu ceļā panākt jaunus nosacījumus valsts dalībai blokā.

Tomēr Kamerons arī brīdinājis, ka varētu aģitēt par izstāšanos no savienības, ja viņš nebūs apmierināts ar sarunu iznākumu. "Man ir liela pārliecība, ka mēs panāksim vienošanos, kas strādās gan Lielbritānijas, gan mūsu Eiropas partneru labā," viņš sacīja.

"Bet, ja mēs nespēsim panākt šādu vienošanos un ja Lielbritānijas bažas neradīs dzirdīgas ausis - par ko man ir ticība, ka tas tā nenotiks -, tad mums būs jādomā, vai ES mums ir īstā vieta," norādīja Kamerons.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins jau atzinis, ka dažas no Kamerona pieprasītajām reformām ir "ārkārtīgi problemātiskas".

"No pirmā acu uzmetiena mēs redzam dažus elementus, kas šķiet veicami, piemēram, atrast ceļus, kā palielināt nacionālo parlamentu lomu. Citi punkti ir sarežģīti, tādi kā arvien ciešāka savienība un attiecības starp valstīm, kas ir eirozonā un tajā nav, un dažas lietas ir ārkārtīgi problemātiskas, jo tās skar mūsu iekšējā tirgus fundamentālās brīvības," paskaidroja Shins.

"Tieša diskriminācija ES pilsoņu starpā pavisam noteikti atbilst šai kategorijai," viņš piebilda.

EK uzskata, ka Kamerona otrdien nosūtītā vēstule, kurā izklāstītas viņa prasības, iezīmē sākumu sarunām ar Londonu. EK ir "gatava strādāt, lai ar Lielbritāniju panāktu labāku vienošanos, kas būtu taisnīga attiecībā uz visām dalībvalstīm", uzsvēra Shins.

Jaunākās aptaujas liecina, ka britu skaits, kas vēlas ES palikt un to pamest, ir aptuveni vienāds, bet 20% lēmumu nav pieņēmuši.

Kamerons referendumu par valsts turpmāko palikšanu ES vēlas rīkot nākamā gada jūnijā, ja citu dalībvalstu līderi decembra samitā piekritīs viņa reformu plāniem, atsaucoties uz saviem avotiem, pirmdien ziņoja laikraksts "The Times".