Vienošanās paredz plašākas autonomijas piešķiršanu serbu pašvaldībām, taču opozīcija pieprasa tās anulēšanu.
Serbija, kas joprojām neatzīst savas bijušās provinces neatkarību, jau nosodījusi tiesas lēmumu kā bezprecedenta starptautisko tiesību pārkāpumu un "draudu reģionālajai stabilitātei".
Piekāpjoties opozīcijas spiedienam, ko pastiprināja ielu protesti un parlamenta darba bloķēšana, Kosovas prezidente Atifete Jahjaga oktobra beigās lūdza Konstitucionālo tiesu izvērtēt vienošanās atbilstību Kosovas pamatlikumam.
Īpašu uzmanību prezidente lūgusi pievērst normām, kas paredz serbu kontrolēto pašvaldību apvienības izveidi, kas faktiski paplašina etniskajiem serbiem piešķirto autonomiju.
Opozīcija apgalvo, ka vienošanās tikai padziļinās Kosovā pastāvošo etnisko plaisu starp albāņu vairākumu un serbu mazākumu, vienlaikus palielinot Belgradas ietekmi.
Tiesa paziņojusi, ka tā aptur "jebkādas turpmākas tiesiskas rīcības" vienošanās īstenošanai, kamēr šajā jautājumā netiks pieņemts galīgais spriedums.
Pagaidām nav zināms, kad spriedums ir gaidāms, lai gan Kosovas mediji kā iespējamo termiņu min divus mēnešus.
Ar Briseles starpniecību 2013.gadā noslēgtā vienošanās ļāva gan Belgradai, gan Kosovai spert soli tuvāk iespējamai nākotnes dalībai ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
