Zviedrija uz laiku atjauno robežkontroli migrantu pieplūduma dēļ  (48)

Vairāk nekā 50 Eiropas un Āfrikas līderu trešdien un ceturtdien tiekas samitā Malā, lai vienotos par kopīgu stratēģiju, kā risināt lielāko bēgļu un migrantu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Zviedrija trešdien paziņoja par lēmumu uz desmit dienām, sākot ar ceturtdien, atjaunot robežkontroli, bet Slovēnija uz robežas ar Horvātiju izveidoja dzeloņstiepļu žogu, kas apliecina nevienprātību ES par reakciju uz krīzi.

Zviedrijas valdība paziņoja, ka migrācijas dienests cenšas tikt galā ar rekordlielo migrantu skaitu, bet policija uztraucas par draudiem sabiedriskajai kārtībai, tādēļ uz desmit dienām tiek atjaunota robežkontrole.

Statistikas dati liecina, ka septembrī vien Zviedrijā ieradās 80 tūkstoši migrantu, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visā 2014.gadā kopā. Šogad kopumā tiek prognozēta līdz pat 190 tūkstošu migrantu ierašanās Zviedrijā.

Savukārt Slovēnija izvietoja dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Horvātiju. Amatpersonas paziņoja, ka tehniskie šķēršļi migrantu plūsmas ierobežošanai tiks saglabāti vismaz sešus mēnešus.

Pēc tam, kad Ungārija pagājušajā mēnesī slēdza savas robežas, Slovēnija kļuva par galveno ceļu migrantu maršrutā caur Balkāniem uz Ziemeļeiropu. Tiek vēstīts, ka nelielajai, divu miljonu cilvēku apdzīvotajai valstij kopš oktobra vidus cauri devušies vairāk nekā 180 tūkstoši migrantu, lai gan tikai daži reāli ir palikuši valstī, pārējiem turpinot ceļu uz citiem galamērķiem.

ES līderi un amatpersonas ir paudušas bažas, ka vienpusēji lēmumi par migrantu plūsmas apturēšanu novedīs pie Šengenas zonas - bezvīzu režīma, kas tiek uzskatīts par vienu no ES lielākajiem sasniegumiem - sabrukuma.

Vācija robežkontroli atjaunoja septembrī. Arī Austrija ir nolēmusi veikt pasākumus uz robežas, lai kontrolētu migrantu pieplūdumu.

Austrija un Vācija, kas abas ir Šengenas zonas dalībvalstis, pēdējo mēnešu laikā ir atjaunojušas robežkontroli, lai censtos tikt galā ar patvēruma meklētāju no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Dienvidāzijas pieplūdumu.

Āfrikas Savienības Komisijas vadītāja Nkosazana Dlamini- Zuma līderiem, kas pulcējās 16.gadsimta celtnē Valetā, teica, ka Āfrikas interesēs ir novērst, ka jaunieši aizbrauc.

"Mums ir jāindustralizē un jāmodernizē savs kontinents, pretējā gadījumā jaunieši turpinās doties prom," viņa teica un piebilda, ka "problēma, ar kuru mēs šodien sastopamies, daļēji radās tādēļ, ka dažas valstis Eiropā ir ieņēmušas cietokšņa pieeju".

Eiropas valstis vēlas uzlabot sadarbību ar Āfrikas valstīm, lai aizsargātu likumīgos bēgļus, nosūtītu mājup ekonomiskos migrantus un apturētu cilvēku kontrabandistu rūpalu, piedāvājot Āfrikas iedzīvotājiem likumīgus migrācijas kanālus.

Apmaiņā Eiropas Komisija piedāvā 1,8 miljardu eiro "trasta fondu", kura līdzekļi tiks novirzīti migrācijas pamata cēloņu, piemēram, nabadzības un konfliktu novēršanai.