Streiks pret nodokļu paaugstinājumu un gaidāmo pensiju reformu nozīmē, ka netiks sniegti publiskie pakalpojumi, tas skars kuģu un vilcienu satiksmi, kā arī tiks atcelti desmitiem vietējo reizi. Atēnās gaidāmi arī ielu protesti.
Ģenerālstreiks izsludināts laikā, kad augsta ranga amatpersonas no Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda veic pārskatu par reformām, kas tika solītas, valstij saņemto trešo glābšanas aizdevumu.
Grieķija jūlijā pieņēma trīs gadu 86 miljardu eiro starptautisko glābšanas aizdevumu, kas to paglāba no maksātnespējas un haotiskas aiziešanas no eiro zonas. Tomēr apmaiņā pret aizdevumu Grieķija piekrita stingriem taupības pasākumiem.
Kopš aizdevuma vienošanās pieņemšanas Grieķija ir veikusi vairākas nepopulāras reformas, bet tagad aizdevēji mudina veicināt hipotekāro kredītu nemaksātāju mājokļu atsavināšanu.
Savukārt Grieķijas valdība uzstāj, ka ir jāsaglabā drošība visgrūtākajos apstākļos nonākušajām mājsaimniecībām.
Tāpat ir nesaskaņas par tā dēvēto slikto kredītu risināšanas mehānismu, kas ir nozīmīgs banku stabilitātei.
Cipra lēmums pieņemt trešo Eiropas Savienības glābšanas aizdevumu, kas paredz būtisku nodokļu kāpumu un izdevumu samazinājumu, vasara radīja šķelšanos viņa partijā "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA). Ciprs atkāpās no amata, bet vēlāk SYRIZA uzvarēja vēlēšanās un turpina īstenot aizdevuma programmu.
Partija šonedēļ aicināja "plašu līdzdalību" ceturtdienas streikā, solot cīņu pret "antisociālām, galēji neoliberālām politikām".
Tomēr paradoksālā situācija izpelnījās izsmieklu sociālās saziņas vietnēs, kur, piemēram, kāds lietotājs rakstīja: "Esmu apjucis. Mēs ejam gājienā ar Aleksi, lai gāztu Cipru, vai ar Cipru, lai gāztu Aleksi?"
Pats Ciprs aizdevuma programmu ir nodēvējis par "sāpīgu kompromisu" un "taktisku piekāpšanos", lai valsts izvairītos no bankrota un paliktu eiro zonā.