EK mudina dalībvalstis savākt 2,5 miljardus eiro atbalstam Turcijai bēgļu jautājumā; no Latvijas vēloties 4,4 miljonus eiro  (37)

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017. gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga teica, ka nevar komentēt šādu neoficiālu informāciju. Viņa sacīja, ka šāds dokuments Eiropadomē šodien nebija prezentēts un līdz ar to šāds dokumenta saturs nav apspriests.

Junkers ir skaidrojis, ka EK no sava budžeta minētajiem mērķiem atvēlēs vēl 500 miljonus eiro, lai kopējā summa sasniegtu trīs miljardus eiro.

Ankara apmaiņā pret palīdzību nekontrolētās imigrācijas plūsmas savaldīšanā gan ir pieprasījusi trīs miljardus eiro gadā, kā arī bezvīzu režīmu saviem pilsoņiem un faktiski iesaldēto ES iestāšanās sarunu atsākšanu.

Tikmēr ES līderi Maltā ir vienojušies, ka tuvāko nedēļu laikā jāsarīko vēl viens samits ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piedalīšanos, lai pārliecinātu Ankaru ierobežot nekontrolētās imigrācijas plūsmu. "Mēs esam gatavi sarīkot 28 dalībvalstu īpašu samitu ar Turciju, cik drīz vien iespējams. Man pagaidām nav zināms datums, taču tas varētu notikt vēl šogad," pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Francijas prezidents Fransuā Olands pēc dalībvalstu līderu neformālās sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka nolemts sarīkot "Eiropadomes sēdi ar Turcijas pieaicināšanu" un ka tā varētu notikt vai nu novembra beigās, vai decembra sākumā.

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) pēc sanāksmes pauda viedokli, ka ES un Turcijas rīcības plāns migrācijas jomā ir labs pamats turpmākajai sadarbībai šajā sarežģītajā jautājumā.

Kopumā Eiropadome pozitīvi novērtējusi Āfrikas un Eiropas līderu samitu par nelegālo imigrantu un bēgļu krīzi un tās potenciālajiem risinājumiem. Tajā apstiprinātie īstermiņa pasākumi un ilgtermiņa iniciatīvas ir būtisks solis cīņā pret cilvēku kontrabandu, sadarbības uzlabošanā atpakaļ atgriešanas jomā, kā arī labāk mērķētas attīstības sadarbības veidošanā, tādējādi vēršoties pret masveida migrācijas problēmas cēloņiem, vērtējusi Ministru prezidente.

"Patlaban ir nepieciešams pastiprinātu uzmanību veltīt ES ārējo robežu apsardzībai un pārvaldībai, pasākumus īstenojot ģeogrāfiski sabalansēti un paturot prātā migrācijas plūsmas mainīgo dabu," sanāksmē uzsvēra Straujuma. "Īpaši veicināma aktīva sadarbība ar Turciju, kura ir nozīmīgs ES partneris. Novērtējam tās veikumu, izmitinot ievērojamu skaitu bēgļu no Sīrijas un Irākas. ES-Turcijas rīcības plāns migrācijas jomā ir labs pamats turpmākajai sadarbībai šajā sarežģītajā jautājumā," secināja Straujuma.

Eiropadomes sanāksmes galvenais mērķis bija izvērtēt, kā tiek īstenoti jau pieņemtie lēmumi, proti, sadarbības ar trešajām valstīm, īpaši Turciju, pastiprināšana, lai apturētu migrācijas plūsmas, lēmumi par bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas, tā saucamo karsto punktu izveidošana Grieķijā un Itālijā, papildu atbalsts "Frontex" un kā efektīvi pastiprināt kontroli uz ES ārējām robežām.

Pie migrācijas jautājumiem Eiropadome atgriezīsies kārtējā sanāksmē decembrī.