ASV prezidents Baraks Obama un viņa franču kolēģis Fransuā Olands piektdien pauda atbalstu "ambiciozam un ilgstošam" līgumam par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, lai gan joprojām starp abām valstīm pastāv domstarpības par šādas vienošanās tiesiski saistošo raksturu.
"Abi līderi uzsvēra savu personīgo apņēmību panākt ambiciozu un ilgstošu klimata izmaiņu vienošanos," teikts paziņojumā, kuru Baltais nams izplatījis pēc abu prezidentu telefonsarunas.
Kā ziņots, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs intervijā laikrakstam "The Financial Times" šonedēļ izteicās, ka paredzamā vienošanās neietvers stingri juridiski definētus siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma ierobežojumus, kādus paredzēja 1997. gada Kioto protokols.
"Tas pilnīgi noteikti nebūs līgums (..). Tajā nebūs tiesiski saistošu [izmešu] samazināšanas mērķu, kā Kioto [protokolā], vai kā tamlīdzīga," intervijā norādīja Kerijs.
Olands ceturtdien, komentējot Kerija izteikumus, uzstāja, ka globālajam līgumam par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, ko paredzēts saskaņot gaidāmajā ANO Parīzes klimata konferencē, jābūt tiesiski saistošam.
"Ja nebūs saistošas vienošanās, vienošanās nebūs," Eiropas Savienības un Āfrikas samita kuluāros uzsvēra Olands.
Vašingtona sen uzstājusi, ka Parīzes vienošanās nedrīkst būt saistošs līgums, jo tad to nāktos apstiprināt ASV Kongresā, kuru kontrolē republikāņi, kas pauž lielu skepsi pret apgalvojumiem, ka klimata izmaiņas ir cilvēka darbības sekas. Tāpēc šādas tiesiski saistošas vienošanās apstiprināšana Kongresā ir mazticama un to var piemeklēt tādas pats liktenis kā Kioto protokolu, kuram ASV tā arī nepievienojās.
21. ANO klimata izmaiņu konference sāksies 30. novembrī Leburžē, Parīzes pievārtē, un, kā plānots, ilgs līdz 11. decembrim.
Konferences galvenais mērķis ir panākt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru.
Konferencē piedalīsies vairāk nekā 100 valstu un valdību vadītāji, tostarp Obama, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vienošanās tiesiski saistošais raksturs ir viens no smagajiem jautājumiem, ko vēl nāksies risināt konferences laikā.
Vienošanās projekts šobrīd neietver tiesiski saistošas emisijas samazināšanas normas un to ievērošanas pārbaudes mehānismus. Tas orientēts uz valstu brīvprātīgām saistībām iegrožot to radīto izmešu daudzumu.
Kritiķi apgalvo, ka šādā formā vienošanās būs bezjēdzīga, kamēr brīvprātīgās pieejas aizstāvji uzstāj, ka vienošanās būšot "politiski saistoša" un tāpēc arī efektīva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
