Francija pēc piektdienas vakarā notikušajiem Parīzes teroraktiem, joprojām nav lūgusi piemērot NATO 5. pantu, pavēstīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Mārtiņš Drēģeris.
Vienlaikus viņš norādīja, ka notiek informācijas apmaiņa starp sabiedrotajiem.
Alianses hartas 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Aģentūra BNS ziņoja, ka Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš sestdien atzina - ja Francija lūgs NATO jebkādu palīdzību, tostarp iedarbināt NATO 5. pantu, NATO nekavējoties reaģēs.
Viņš norādīja, ka šobrīd atrodas NATO štābā, taču vienīgais lēmums, ko NATO pagaidām pieņēmis saistībā ar Parīzē notikušajiem teroraktiem, ir par NATO dalībvalstu karogu NATO mītnē nolaišanu pusmastā. "Francija var lūgt jebkādu palīdzību, piemēram, konsultācijas saistībā ar notikušajiem teroraktiem. Ja tā lūgs iedarbināt NATO 5. pantu, tas tiks akceptēts, un jebkura NATO dalībvalsts varēs doties Francijai palīgā. NATO lēmums būs nepieciešams part kopīgām darbībām," sacīja Bērziņš.
Tāpat vēstīts, ka Francijas galvaspilsētā Parīzē piektdienas vakarā un sestdienas naktī nogalināti vismaz 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti, un domājams, ka uzbrukumus sarīkojuši islāmisti, sestdien paziņoja Francijas amatpersonas. Visā Francijā izsludināts ārkārtas stāvoklis un slēgtas valsts robežas. Uzbrukumi notikuši sešās vietās Parīzē un tās tuvākajā pievārtē. Parīzes prokuratūra ir paziņojusi, ka uzbrukumos ir miruši astoņi ekstrēmisti, tostarp septiņi ir uzspridzinājušies paši.
Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts".
Latvijas drošības iestādes, reaģējot uz teroraktu Francijā, strādā pastiprinātā režīmā, bet apdraudējuma līmenis valstī nav mainīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
