Eiropas Savienība (ES) grasās pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas Krievijai, un nevēlas par "Ukrainas cenu" saņemt Maskavas palīdzību cīņā ar džihādistu grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts"), atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".
Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka ES valstis grasītos mainīt savu nostāju jautājumā par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu, izdevumam atzina augsta ranga ES amatpersona.
"Šobrīd ir kopīga izpratne par to, ka sankcijas ir jāpagarina," viņš uzsvēra.
Pagājušo pirmdien ES ārlietu ministru sanāksmē nav nekas runāts par sankciju pārskatīšanu, kas varētu mudināt Krieviju kopīgai cīņai pret islāmistiem, norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"ASV un Eiropas pašreizējās nostājas maiņa būs ārkārtīgi kaitīga ne tikai Ukrainai, bet arī pašai Eiropai," atzina Ukrainas valdībai tuvs avots.
Atbilstoši laikraksta informācijai šobrīd tiek izskatīti trīs sankciju politikas pagarināšanas varianti - uz pusgadu, gadu vai arī vien trim četriem mēnešiem.
Termiņa samazināšana būs iespējam vienīgi tad, ja Maskavas nostāja Ukrainas jautājumā reāli mainīsies.
Vācu laikraksts "Handelsblatt" šomēnes, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, jau ziņoja, ka decembrī gaidāmajā samitā ES grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas.
"Atcelt sankcijas nav nekāda pamata," sacījis "Handelsblatt" sarunbiedrs.
Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.
"Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai," sacījis avots.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.