Krievijas deputāti no Latvijas par Kurzemes hercogisti grib 30 miljardus ASV dolāru  (735)

Šis pieprasījums paredzēts kā pretprasība Baltijas valstīm, kuras iepriekš ziņojušas par nepieciešamību aprēķināt Padomju Savienības okupācijas radītos zaudējumus. Precīzās summas, kuras Krievija vēlas iegūt no Latvijas vēl tiekot precizētas, norāda portāls "Izvestia".

"Livonija un Igaunija [tagadējās Igaunija un Latvija] pēc Ziemeļu kara pārgāja Krievijas īpašumā saskaņā ar 1721. gada 10. septembrī (pēc vecā stila - 30. augustā) noslēgto Nīštates miera līgumu. Turklāt kā kompensāciju Krievija Zviedrijai samaksāja divus miljonus jefimoku.

Un 1795. gadā Kurzemes hercogs par 1,4 miljoniem tāleru Krievijai pārdeva arī Kurzemes hercogisti. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, iepriekš minētās summas ir līdzvērtīgas 100 un 30 miljardiem ASV dolāru," apgalvo Krievijas deputāti. Attiecīgi pēdējā summa, viņuprāt, ir piedzenama no Latvijas.

Abi Krievijas priekšstāvji sasparojušies pēc ziņām, ka Latvijā tiek rēķināti PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijai. Jau ziņots, ka zaudējumu novērtēšana joprojām notiek, un saskaņā ar komisijas pārstāvju izteikumiem, tie pārsniedz 300 miljardus eiro.

Vēsturnieks Ilgonis Upmalis norāda, ka 90% uzņēmumu padomju okupācijas gados izpildīja militāras pavēles. "Piemēram, Liepājas maiznīca ražoja ne tikai maizi, bet katru dienu astoņas tonnas sausiņu tika nosūtīti armijas vajadzībām. Olaines farmaceitiskā fabrika ražoja ne tikai zāles, bet arī izejvielas ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. VEF, kurā strādāja ap 20 000 darbinieku, militārie pasūtījumi veidoja pat līdz 80%," norāda Upmalis.

Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra izpilddirektors Juris Prikulis norāda, ka padomju sistēma atstāja sliktu ietekmi uz Latvijas rūpniecību. PSRS vienmēr atpalika no Rietumiem, kādēļ nevarēja izvairīties "no perifērās lomas pasaules tautsaimniecībā". Savukārt pirms Padomju Savienības okupācijas Latvija bija attīstītāka par lielāko daļu PSRS republiku.