Krievija pie administratīvās robežas, kas atdala Ukrainu no Krievijas okupētās Krimas pussalas, izvietojusi tankus un reaktīvās artilērijas iekārtas "Grad", tādejādi reaģējot uz elektrolīniju spridzināšanu Ukrainā, kā dēļ pussala palikusi bez elektrības, vēsta aģentūra UNIAN.
"Mums ir pastiprināta patrulēšana, pastiprinātas sardzes, tas ir saistīts ar to, ka elektrolīniju balstu spridzināšanas un krišanas laikā Krievijas karavīri pienākuši cieši pie atdalošās līnijas. Viņi ir pieveduši reaktīvās sistēmas "Grad"," paziņoja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Iļja Kiva.
Ministrijas rīcībā esot informācija, ka Krievijas spēkos izsludināta kaujas gatavība.
"Mēs cenšamies būt gatavi. Mēs zinām, ka Krievijas karavīri jau ir pieveduši tankus – aptuveni 12 tanki ir piebraukuši cieši pie atdalošās līnijas," UNIAN citē Kivu. Arī Ukrainas desantnieki ir kaujas gatavībā, viņš papildinājis.
Vēstīts, ka 20. novembrī elektrolīnijas balstu spridzināšanas dēļ Ukrainas Hersonas apgabalā, bojātas divas maģistrālās elektrolīnijas, pa kurām ar enerģiju tiek apgādāta Krimas pussala.
Krievijas anektētajā Krimā elektroenerģijas padeves pārtraukuma dēļ tika atslēgta apkure un pasludināts ārkārtas stāvoklis.
Pirmdien Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka montieriem pagaidām atļauts remontēt vienu no uzspridzinātajiem balstiem, jo citi vēl tiek pārbaudīti, vai tur nav sprāgstvielu.
Kā liecina tīmeklī izplatītie fotoattēli, pie bojātajām elektrolīnijām bija izkārti Ukrainas un Krimas tatāru karogi, bet aktīvisti sākotnēji traucējuši bojātajiem balstiem piekļūt likumsargiem un montieriem.
Kopš septembra beigām Krimas tatāru un citi aktīvisti bloķē Krimas un Ukrainas administratīvo robežu, neļaujot pussalā ievest tirdzniecībai paredzētas preces.
Aktīvistu mērķis ir mēģināt ietekmēt cilvēktiesību situāciju Krimā un neļaut Krimas jautājumam pazust no starptautiskās dienas kārtības, oktobrī Kijevā notikušā intervijā portālam "Delfi" skaidroja Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs.
Viņš toreiz arī norādīja, ka akcijas rīkotāji vēlas, lai tiktu ieviesta arī Krimas energoblokāde. Pussala no Ukrainas kontinentālās daļas saņem aptuveni līdz 58% elektroenerģijas.
Vēstīts, ka Ukraina pēdējo nepilnu divu gadu laikā ir piedzīvojusi dramatiskus notikumus. 2014. gada sākumā plašos tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Tam sekoja Krievijas spēku īstenotā Krimas pussalas okupācija un aneksija, kā arī asiņainais karš Ukrainas austrumos, kur Kremļa atbalstītas un apbruņotas grupas sagrāba atsevišķas teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumu valstis vērsa pret Krieviju un tās amatpersonām ekonomiskās sankcijas un ceļošanas aizliegumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
