Lietuvas darba devēji visai piesardzīgi vērtē Eiropā ienākušo kara bēgļu iespējas iekļauties Lietuvas darba tirgū, par vienu no galvenajiem šķēršļiem uzskatot valodas barjeru, liecina "Berent Research Baltic" veikta aptauja.
Gandrīz 40% aptaujāto domā, ka bēgļi no Sīrijas, Irākas, Afganistānas, Eritrejas un citām valstīm Lietuvas darba tirgu ietekmēs negatīvi. Lielākā daļa darba devēju nebūtu ar mieru segt izdevumus par darbā pieņemtu bēgļu mācībām.
34% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nesaskata nekādas vai tikpat kā nekādas iespējas bēgļiem iekļauties Lietuvas darba tirgū, 33% šīs iespējas vērtējuši kā labas un vidējas, bet 30% nesaredz ne labas, ne sliktas iespējas.
38% respondentu domā, ka bēgļi Lietuvas darba tirgu ietekmētu negatīvi, 27% pieļauj, ka viņu ietekme būtu pozitīva, bet 30% neuzskata, ka bēgļiem vispār būtu kaut kāda ietekme uz darba tirgu Lietuvā.
Pozitīvu ietekmi visbiežāk prognozējuši rūpniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī profesionālo, tehnisko un administratīvo pakalpojumu uzņēmumu pārstāvji.
57% aptaujāto darba devēju sacījuši, ka nesaredz nekādas vai tikpat kā nekādas iespējas paši pieņemt darbā kara bēgļus, 18% savas iespējas vērtējuši kā vidējas un 10% kā labas, bet 13% izvēlējušies atbildēt, ka viņu iespējas šai ziņā nav nedz labas, nedz sliktas.
Iespējas pieņemt darbā bēgļus neredz lielākoties profesionālo, tehnisko un administratīvo pakalpojumu uzņēmumi, kā arī finanšu un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt ražošanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumi tādas iespējas saskata.
Uzņēmumi, kuri būtu gatavi piedāvāt bēgļiem darbu nekavējoties, atzinuši, ka tiem trūkst darbinieku.
33% aptaujāto par galveno šķērsli bēgļu pieņemšanai darbā nosaukuši valodas barjeru, 21% - pienācīgas kvalifikācijas un kompetences trūkumu. Vēl 21% norāda, ka viņi nav noskaņoti pret bēgļiem negatīvi, bet šo cilvēku iespējas būs atkarīgas no viņu kvalifikācijas un gatavības pilnveidoties. Daļa respondentu pauduši nožēlu, ka kvalificētākie bēgļi paliks Rietumeiropas valstīs, kur viņiem ir labākas integrācijas iespējas, bet uz Lietuvu atbrauks tikai nekvalificēts darbaspēks.
60% aptaujāto sacījuši, ka, dodot bēgļiem darbu, nebūtu ar mieru maksāt par viņu mācīšanu. Tādu gatavību izteikuši tikai 10% darba devēju.
Kā liecina aptaujas rezultāti, uzņēmumu gatavību pieņemt darbā kara bēgļus veicinātu finansiāli stimuli. Pētījuma dalībniekiem tika piedāvāti vērtēšanai četri finansiālās stimulēšanas modeļi, kas saistīti galvenokārt ar darba devēju sociālo nodokļu kompensēšanu. Šos modeļus par pievilcīgiem atzinuši 44-54% aptaujāto, tikmēr 56% sacījuši, ka dažādas sociālās akcijas un ar tām saistīti apbalvojumi viņus nepamudinātu pieņemt darbā bēgļus.
Pētījumā, kas veikts oktobra beigās un novembra sākumā, "Berent Research Baltic" aptaujājis 455 Lietuvas uzņēmumus, iestādes un organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
