Nīderlandes tiesa atzīst valsts tiesības nesniegt palīdzību patvērumu nesaņēmušajiem  (6)

Valsts padome, kas izskata valdības lēmumu likumību Nīderlandē, secināja, ka konservatīvā premjerministra Marka Rites ierosinātā politika nav pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Personai, kurai atteikta patvēruma piešķiršana, nav tiesību apelēt pie Eiropas Sociālās hartas, secināja institūcija.

Nīderlandes valdībai, "sniedzot pajumti tā dēvētajās ierobežotas brīvības vietās, ir tiesības prasīt, lai patvērumu nesaņēmušie sadarbojas aizbraukšanā no Nīderlandes", teikts Valsts padomes lēmuma kopsavilkumā.

Nīderlande pēdējo gadu laikā ir ieņēmusi stingrāku pozīciju attiecībā uz imigrantiem, bet to kā pārlietu stingru kritizē nevalstiskās organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).

Ceturtdien pieņemtais tiesas lēmums ir pretrunā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komisijas ziņojumam, kurā teikts, ka Nīderlandei bez nosacījumiem ir jānodrošina migrantu pamata vajadzības.

"Kamēr viņi atrodas Nīderlandē, viņiem ir jāsaņem minimāla dzīves līmeņa nodrošinājums," tolaik rakstīja ziņojuma līdzautors Jons Diakonu.

Eiropas Padome, kas aktīvi iesaistās cilvēktiesību aizstāvībā, 2014.gadā nosodīja Nīderlandi par administratīvā aresta noteikšanu patvēruma meklētājiem un daudzu imigrantu atstāšanu juridiskā aizmirstībā un nabadzībā.

Plašākā migrācijas krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara ir vairojusi atbalstu Nīderlandes galēji labējo spēku līderim Gērtam Vildersam, kurš vēlas robežu slēgšanu.

Nīderlande ir astotais iecienītākais patvēruma meklētāju galamērķis Eiropas Savienībā, veidojot 4% no kopējā pērn blokā saņemto patvēruma lūgumu skaita. Pērn kopumā Nīderlande patvērumu lūdza 24 535 cilvēku, kas ir par 87% vairāk nekā gadu iepriekš.