Parīzē sākas 21. ANO klimata izmaiņu konference  (19)

Plānots, ka konference, kas norisināsies Leburžē, Parīzes pievārtē, ilgs līdz 11.decembrim.

Konferencē piedalīsies vairāk nekā 150 valstu un valdību vadītāji, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Par drošību klimata sarunu laikā gādās aptuveni 2800 karavīru un policistu.

Obama jau ieradies Parīzē, kur kopā ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu nolicis ziedus pie koncertzāles "Bataclan", kas bija viens no teroristu uzbrukuma mērķiem 13. un 14.novembrī, kad Francijas galvaspilsētā tika nogalināti 130 cilvēki.

Arī konferences oficiālajā atklāšanā plkst.12 pēc Latvijas laika tika ievērots klusuma brīdis, piemienot Parīzes teroraktu upurus.

"Šajā konferencē uz spēles likts cilvēces liktenis. Pēc uzbrukumiem Francijā mums jātiek galā ar steidzamajām prioritātēm un jāatbild uz teroristu izaicinājumiem, bet arī jārīkojas ilgtermiņā," paziņoja Olands.

Intervijā franču laikrakstam "20 minutes" Olands sacīja, ka līderi tiksies Parīzē, "lai apliecinātu savu solidaritāti Francijai" un "uzņemtos atbildību, saskaroties ar planētas sasilšanu".

"Vēsture bargi tiesās valstu un valdību vadītājus, ja 2015. gada decembrī viņi palaidīs garām šo iespēju," paziņoja Francijas prezidents.

Samits "ir iespēja izrādīt solidaritāti mūsu senākajam sabiedrotajam (..) un apliecināt mūsu apņemšanos aizsargāt mūsu cilvēkus un mūsu dzīvesveidu pret terorismu", pirms došanās uz Parīzi savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Obama.

Savā ievadrunā ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns atzina - "mums vēl nekad nav bijis tāda pārbaudījuma, šāds politisks brīdis var arī neatkārtoties".

"Likmes starptautiskā sanāksmē nekad nav bijušas tik augstas, jo mēs runājam par planētas nākotni, par dzīvības nākotni. Visas cilvēces cerības gulstas uz mūsu pleciem," savukārt sacīja Olands.

Obama uzsvēra, ka "nākotne ir tā, ko ir mūsu varā mainīt šeit un tagad, bet vienīgi tad, ja mēs rīkosimies šim brīdim atbilstoši".

Lielbritānijas princis Čārlzs, vēršoties pie sanāksmes dalībniekiem, uzsvēra, ka "jūsu debates nākamo divu nedēļu laikā izšķirs ne tikai šodien dzīvo likteni, bet arī vēl nedzimušo paaudžu likteni".

ANO Klimata izmaiņu bāzes konvencijas izpildsekretāre Kristiana Figeresa atgādināja, ka "nekad tik liela atbildība nav bijusi tik nedaudzu cilvēku rokās."

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss sacīja: "Atklājot šo konferenci, panākumi nav garantēti, tomēr tie mums ir sasniedzamā robežās. Četri vārdi, kurus pasaule cer izdzirdēt, ir - mūsu misija ir izpildīta."

Parīzes terorakti pamudinājuši vairākus pasaules līderus sasparoties cīņā pret terorismu un citām globālām problēmām, tostarp klimata izmaiņām.

Apvienotās Nācijas jau kopš 1995. gada regulāri rīko globālās sasilšanas jautājumam veltītus samitus, tomēr progress bijis lēns.

Daudzas nabadzīgās valstis uzskata, ka vislielākā atbildība jāuzņemas attīstītajām valstīm, jo tās savā ceļā uz pārticību radījušas vislielāko piesārņojumu. Tomēr ASV un citas attīstītās valstis uzstāj, ka vairāk jādara Ķīnai, Indijai un citām valstīm, kuru ekonomika strauji aug.

Tikmēr Francija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis vēlas, lai brīvprātīgās izmešu samazināšanas saistības, kuras līdz šim iesniegušas gandrīz 183 valstis, tiktu nostiprinātas tiesiski saistošajā vienošanās daļā. Savukārt ASV jau paziņojušas, ka nepiekritīs jebkāda veida tiesiski saistošiem siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežojumiem.

Lai pamudinātu pasaules līderus panākt vienošanos, vairāk nekā pusmiljons cilvēku visā pasaulē nedēļas nogalē piedalījās protestos un demonstrācijās.

Londonā uz demonstrāciju Haidparkā bija sapulcējušies 50 000 cilvēku, tostarp daudzas slavenības un sabiedrībā zināmi cilvēki.

Kampaņas grupa "Avaaz", kas bija viena no demonstrāciju organizētājām, norādīja, ka protestos visā pasaulē piedalījies rekordliels cilvēku skaits un spiediens uz pasaules līderiem ir milzīgs.

Pēc Parīzes teroraktiem Francijas varasiestādes drošības apsvērumu dēļ aizliedza protestus galvaspilsētā, bet, neskatoties uz to, tūkstošiem aktīvistu svētdien izveidoja dzīvo ķēdi divu kilometru garumā.

Diemžēl grupa agresīvi noskaņotu protestētāju izraisīja nekārtības, kā rezultātā tika arestēti gandrīz 300 cilvēku.

Demonstrācijas notika arī Madridē, Berlīnē, Kopenhāgenā, Amsterdamā, Ņujorkā un daudzās citās pilsētās.

_{LETA/AFP infografika}