NATO turpina ievērot tā dēvēto NATO – Krievijas līgumu arī, ja Maskava to nedara un ir pārkāpusi ar savām darbībām Ukrainā, žurnālistiem sacīja ASV vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) Duglass Luts.
Lute norādīja, ka viens no 2014. gada Velsas samita lēmumiem bija turpināt ievērot NATO un Krievijas līgumu, kas ir pazīstams kā NATO un Krievijas Pamatakts, lai arī bija skaidri pierādījumi, ka to nedarīja pati Krievija, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti vispirms Krimā un pēc tam Donbasā.
"Krievijas agresija pārkāpa NATO un Krievijas līgumu. Tāpat Krievija pārkāpa Helsinku vienošanos, Budapeštas līgumu un arī ANO statūtus. Krievijai ir garš pārkāpumu saraksts. Velsā mūsu [NATO valstu] līderi pateica – neraugoties uz šiem pārkāpumiem, mēs turpināsim [Krievijas – NATO līgumu] respektēt," sacīja Luts.
ASV vēstnieks NATO uzsvēra, ka alianses atbilde uz Krievijas izaicinājumiem ir piemērota tam, lai iekļautos minētā līguma ietvaros. Tā, piemēram, NATO neizvieto pastāvīgu karaspēku savās austrumu dalībvalstīs. "Mēs turpināsiem ievērot NATO krievijas līgumu arī, ja Krievija to nedara," sacīja Luts.
Vēstnieks arī akcentēja, ka tajā pašā laikā ir skaidrs, ka NATO attiecības ar Krieviju nav uzskatāmas par stratēģisku partnerību. "Jēdziens partneris nozīmē, ka ir divas puses. Krievija ir izslēgusi sevi no partnerības. Tomēr ir jāsaprot, ka Krievija un NATO būs kaimiņi. Neviens nekur nepazudīs. Tādējādi mums ir jāspēj saprast, kā rīkoties turpmāk," atzina ASV vēstnieks NATO.
1997. gada parakstītajā NATO un Krievijas Pamataktā (NATO - Russia Founding Act) pausta apņemšanās neizvietot kodolieročus jaunajās alianses dalībvalstīs, kā arī "šobrīdējā un paredzamā drošības vidē" atturēšanās no ievērojamu kaujas vienību pārvietošanas.
Maskava savukārt iepriekš norādījusi, ka, ja NATO jaunajās dalībvalstīs izvietos pastāvīgu karaspēku, tas būs šī līguma pārkāpums.