NATO veic dziļu Krievijas darbību analīzi  (64)

Alianse jau šobrīd ir nonākusi pie atsevišķiem secinājumiem – Krievijas radītajiem izaicinājumiem nav īstermiņa risinājuma un šī valsts uzskata, ka tās darbības ierobežo tās starptautiskās struktūras, kuras radušās pēc Aukstā kara. Tāpat Krievija tic, ka var ierobežot savu kaimiņu teritoriālo suverenitāti, lai sasniegtu ārpolitikas mērķus.

"Krievija destabilizē Eiropu, veicot ievērojamas investīcijas militārajā jomā, palielinot klātbūtni Balijas un Melnajās jūrās," sacīja amatpersona.

Viens no NATO uzdevumiem, lai rastu atbildi uz šādiem Krievijas radītajiem izaicinājumiem, ir Eiropas partneru stabilitātes uzlabošana. Šāds darbs notiek, piemēram, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā. Diplomāts pauda, ka tādējādi Ukrainā NATO palīdz ārstēt ievainotos, uzlabo loģistiku, kā arī veic investīcijas ar dažādu trasta fondu palīdzību. Tāpat tiek pastiprināta sadarbība ar Zviedriju un Somiju.

NATO vērsa uzmanību uz Krievijas jauno militāro doktrīnu, kuras ietvaros tiek pieļauta preventīva kodolieroču izmantošana. "Šāda retorika ir uztraucoša. Krievijas rosināšana iespējamiem kodoldraudiem Zviedrijai vai Dānijai ir uztraucoša. NATO ir pamanījusi kodolieroču elementu iekļaušanu Krievijas militārajās mācībās," sacīja NATO diplomātisko aprindu pārstāvis.

Otrdien un trešdien Briselē notiek NATO ārlietu ministru sanāksme. NATO ģenerālsekretārs NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ierodoties uz ārlietu ministru sanāksmi, iezīmēja sešus galvenos aspektus, kuriem amatpersonas paredzējušas pievērsties. Paredzēts, ka ministri pārrunās to, kā iespējams turpināt Afganistānas armijas apmācīšanu un atbalstīšanu nākamajā gadā, kā arī 2017. gadā.

NATO ministri aplūkos veidus, kādos rast atbildes uz terorisma un ekstrēmisma draudiem alianses dienvidos, kā arī to, kāds atbalsts nepieciešams Turcijas drošības veicināšanai.

Tāpat paredzēts, ka NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks izstrādāta jauna pieeja hibrīdkara stratēģijai, kuras ietvaros paredzēta ciešāka sadarbība starp ES un NATO. Kāda NATO augsta ranga amatpersona atklāja, ka stratēģijas mērķis ir uzlabot dalībvalstu kiberaizsardzību, stratēģisko komunikāciju, kā arī sniegt atbildes uz atsevišķu Eiropas valstu enerģētisko atkarību.

Ārlietu minstru darba kārtībā ir iekļautas arī sarunas par to, kā izvairīties no nejaušiem militāra rakstura incidentiem ar Krieviju, ņemot vērā šīs valsts agresīvo rīcību ārpus savām robežām. Amatpersonas aplūkos arī Ukrainai sniegto atbalstu.

Sanāksmes noslēgumā ministri lems par to, vai ar Melnkalni tiks uzsāktas iestāšanās sarunas, lai tā varētu kļūt par 29 alianses dalībvalsti.