"Kā tevi sauc?" pēc intervijas Maltas galvaspilsētā pie manis pienāk viens no vīriem, kas tikko sarunā ar bēgli no Palestīnas palīdzēja ar tulkošanu. "Katrīna," teju vai prefekti atdarinot manis sacīto ar pareizajiem uzsvariem, nosaka vīrietis. "Prieks satikties, es esmu M…" Pārjautāju, taču dzirdu to pašu neatkārtojamo skaņu virknējumu, kuru nekādi pareizi nespēju atdarināt. "Draugi mani sauc par Mumū," pasmejas vīrietis, liekot noprast, ka viņa vārds tik tiešām nav viegls.
Četri gadi Eiropā
Mumū, kurš jau četrus gadus esot prom no dzimtenes, piekrīt sarunai ar portālu "Delfi". Sarunājam nākamajā dienā tikties pusdienās pie no Sudānas atbēgušā Šamija, kurš uztur savu ātrās ēdināšanas restorānu pie Valletas autoostas. Mumū ieradies laicīgi, dzer kolu ar "Bacardi" un cienā apkārtesošos, kuri ik palaikam uzsit viņam pa plecu. Izrādās, ka dienā, kad tiekamies otro reizi, viņam paliek 26 gadi.