Pēdējo nedēļu laikā Japānas krastos izskalotas vairākas zvejas laivas ar cilvēku līķiem, rosinot spekulācijas, ka laivas pieder Ziemeļkorejai, kuras vadība cenšas palielināt nozvejoto zivju daudzumu, vēsta aģentūra "Reuters".
Japānas Krasta apsardze un policija kopš oktobra ziņojusi par 12 gadījumiem, kad krastā vai valsts teritoriālajos ūdeņos izskalotas koka laivas, kurās bijuši 22 līķi, tostarp pieci galvaskausi.
Varasiestādes ir atteikušās komentēt laivu izcelsmi vai mirušo cilvēku identitāti, taču Japānas NHK televīzijas pārraidītajos kadros redzams, ka uzraksts uz vienas no laivu sāniem liecina par tās piederību Ziemeļkorejas armijas 325. vienībai, skaidro "Reuters".
Laivā atrast arī sadriskāts auduma gabals, kas, domājams, bijis Ziemeļkorejas karogs.
Izolētā Ziemeļkoreja pati nevienas savas zvejas laivas pazušanu nav pieminējusi, bet tās līderis Kims Čenuns zvejniecību ir izvirzījis kā svarīgu prioritāti ārvalstu valūtas un pārtikas krājumu iegūšanai, skaidro aģentūra.
Eksperti un Ziemeļkorejas pārbēdzēji uzskata, ka Ziemeļkorejas armijai pakļautās zvejnieku komandas ar novecojušajām un nepiemērotajām laivām varētu būt pārāk tālu aizbraukušas no ostas, cenšoties izpildīt Kima rīkojumu par nozvejas palielināšanu.
TV pārraidītajos kadros redzamas relatīvi lielas, bet citādi primitīvas motorlaivas. Peldlīdzekļi nav aprīkoti ar globālās pozicionēšanas iekārtām (GPS) un tajās atrastie cilvēki varētu būt miruši no bada un aukstuma, apmaldoties jūrā, norāda policija.
Lai gan novembrī Japānas jūra neierasti slikti laikapstākļi nav novēroti, šajā sezonā ūdeņi ir nemierīgi auksto ziemeļrietumu vēju dēļ, skaidro Japānas Meteoroloģijas aģentūra.
No oktobra līdz februārim labi ķeras kalmāri, karaliskie krabji un smilšu zivis, tāpēc lielāks zvejas laivu skaits šai laikā pats par sevi neesot nekas neparasts.
"Kims Čenuns popularizē zveju, tas varētu izskaidrot, kāpēc jūrā dodas vairāk laivu. Bet Ziemeļkorejas laivu tehniskie rādītāji ir patiešām zemi, slikti dzinēji, kas rada risku dzīvībām, ja dodas tālāk, lai noķertu vairāk," aģentūrai "Reuters" skaidro zvejniecības profesors Kims Dohūns no universitātes Dienvidkorejas pilsētā Pusanā.
Ziemeļkorejas zvejas laivas, kas devušās bagātīgu zvejas vietu meklējumos, Japānas krastos ir izskalotas arī iepriekš – jau gadiem. Tāpat vraki tiek atrasti Krievijas Tālo Austrumu piekrastē, atzīmē aģentūra.
Cilvēki, kas bēg no Ziemeļkorejas, visbiežāk izmanto sauszemes ceļu uz Ķīnu, vai daudz retāk braucienu ar laivu pa piekrastes ūdeņiem uz blakus esošo Dienvidkoreju, precizē aģentūra.
Zvejniecība Ziemeļkorejā, kur miljoniem cilvēku nesaņem pietiekamu pārtikas daudzumu, ir vitāli svarīga nozare. Pārtikas ražošanā, tostarp zvejniecībā, ir iesaistīta arī vairāk nekā miljona karavīru lielā Ziemeļkorejas armija.
Nabadzīgās valsts līderis Kims Čenuns pārtikas ieguves palielināšanu ir izvirzījis par prioritāti, kopš stājās amatā pēc sava tēva Kima Čenira nāves 2011. gadā. Nesen diktators apmeklēja armijas zvejas staciju Ziemeļkorejas austrumu krastā, mudinot to attīstīties, norāda medijs.
Tāpat jūras veltes ir viens no eksporta produktiem, kas ļauj Ziemeļkorejai iegūt ārvalstu valūtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
