Krievijai nav nekādu tiesību paust neapmierinātību ar jebkuras suverēnas valsts gatavību iestāties NATO, sacīja bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Politiķis norādīja, ka NATO ārlietu ministru lēmumu oficiāli uzaicināt Melnkalni pievienoties NATO, kļūstot par alianses 29.dalībvalsti, vērtē ļoti pozitīvi. "Pēdējā laikā Melnkalnei bija diezgan liels saspīlējums un opozīcija, kura bija diezgan proserbiska un prokrieviska, cenšoties destabilizēt valdību. Tomēr Krievijas ietekme Melnkalnes valdībā ir mazinājusies, taču joprojām pastāv zināmi un nelieli riski," sprieda Pabriks, norādot, ka nepieciešama lustrācija un darbs pie dalīšanās ar noslēpumiem.
"Mums ir nepieciešama šāda partnerība Balkānos, jo Melnkalne aliansei nav mazāk gatava kā, piemēram, Albānija, kura jau ir dalībvalsts," sacīja deputāts.
Vaicāts par Krievijas paziņojumu, ka Melnkalnes uzņemšana NATO kaitētu Eiropas drošībai un tālāk saasinātu attiecības starp NATO un Maskavu, Pabriks retoriski vaicāja: "Kas Krievija tāda ir, ka var pateikt, ko brīva un neatkarīga valsts drīkst vai nedrīkst darīt?" Viņš arī norādīja, ja kāds no Krievijas vēstniekiem vai amatpersonām izteiksies, ka Melnkalnes pievienošanās aliansei var saasināt attiecības, labprāt dzirdētu argumentus - ar kādām tiesībām tie tiek pausti.
"Kopumā jāsaka, pārzinot Melnkalni, šis ir ļoti pozitīvi vērtējams solis no NATO puses," rezumēja Pabriks.
Maskavai ir vēsturiskas saites ar Melnkalni un tās kaimiņvalsti Serbiju, kā arī intereses Rietumbalkānos. Vienlaikus tai ir domstarpības ar NATO virknē jautājumu.
Reaģējot uz uzaicinājumu Melnkalnei pievienoties aliansei, Krievija jau paziņojusi, ka būs spiesta reaģēt uz NATO paplašināšanos.
"Visos dažādajos līmeņos Maskava vienmēr norādījusi, ka NATO, NATO infrastruktūras paplašināšanās turpinājums uz austrumiem, protams, nevar nenovest pie atbildes rīcības no austrumiem, tas ir, no Krievijas puses, drošības garantēšanai un mūsu interešu prioritātes atbalstīšanai," žurnālistiem norādīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka gaidāmā Melnkalnes uzaicināšana esot "nopietns trieciens eiroatlantiskajam blokam".
"Šāda veida iniciatīvai ir patiess potenciāls novest līdz konfrontācijai. Tā nevairos mieru un stabilitāti nedz Balkānos, nedz visā Eiropā," savukārt teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. "Tā tikai vēl vairāk sarežģīs attiecības starp Krieviju un NATO."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
