Pareizticīgajai baznīcai ir liela ietekme uz Krievijas ārpolitiku, atklāj pētījums  (27)

Organizācijas "Foreign Policy Centre" publicētais grieķu pareizticīgā mācītāja Daniela Peina pētījums "Garīgā drošība, Krievijas pasaule un Krievijas pareizticīgā baznīca: Krievijas pareizticīgās baznīcas ietekme uz Krievijas ārpolitiku saistībā ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju un Armēniju" atklāj, cik lielā mērā Krievijas pareizticība ir saistīta ar valsts pārvaldi. Tostarp pētījums citē Kremļa Nacionālās drošības doktrīnu, kurā minēts, ka "Krievijas Federācijas nacionālās drošības aizsargāšana nozīmē arī visas krievu tautas kulturālā, garīgā un morālā mantojuma aizsargāšanu."

Pētījumā arī atklāts, ka prezidenta Vladimira Putina īstenotās ārpolitikas svarīga sastāvdaļa ir "Krievijas pasaules" jēdziens, ko izmanto, lai apzīmētu Krievijas kulturālās un kanoniskās ietekmes sfēras. Tas parāda, ka Krievijas pareizticīgās baznīcas sludinātās vērtības ir neatņemamas "Krievijas pasaules" sastāvdaļas.

"Krievijas pareizticīgā baznīca, kas ir atguvusi savu vadošo lomu kā Krievijas morāles un kultūras sargātāja, nodrošina Putina administrāciju ar ideoloģiju, kas tiek izmantota attiecībās ar "tuvākajām valstīm", kā arī tām valstīm, kuras atrodas Krievijas ģeopolitiskās ietekmes sfērā," rakstīts Peina pētījumā.

"Krievijas pareizticīgās baznīcas tradicionālajām vērtībām, kas veidojušas "Krievijas pasaules" un "garīgās drošības" jēdzienus, ir bijusi milzīga ietekmē tā saucamajā "Putina doktrīnā," rakstīts pētījumā. Pēdējos gados "Krievijas pasaules" atbalstītāji sevi dēvē par tradicionālo kristīgo vērtību aizstāvjiem. Tādēļ viņi uzskata, ka viņu galvenais mērķis ir nepieļaut sekulārisma, kas pēc viņu domām jau pārņēmis Rietumus, izplatīšanos savā valstī.

Pēc patriarha Kirila vārdiem Krievijas pareizticīgā baznīca ir iesaistījusies "otrajā Krievijas kristianizācijā", cenšoties atbrīvot "Krievijas pasauli" no ar komunismu saistītā sekulārisma ietekmes.

Reliģiskie un kulturālie faktori ievērojami ietekmē Krievijas rīcību Ukrainā, rakstīts pētījumā. Ideja, ka Ukraina atstumtu Maskavu tuvākām attiecībām ar Eiropas Savienību, ir īpaši nepatīkama Krievijas līderiem, jo Kijeva ir Krievijas civilizācijas šūpulis – vieta, kur 988. gadā tika izveidota Krievijas pareizticība. Tāpēc Krievijas līderi uzskata, ka, Ukrainai pieņemot Rietumu vērtības, tiktu sašķelti pareizticīgie, kas novestu pie "Krievijas pasaules" sabrukuma.

"Pareizticība ir mugurkauls – stūrakmens, kas nekad neļaus Krievijai tikt paverdzinātai vai izpostītai," 2014. gada runā sacīja patriarhs Kirils, "ja mēs nodosim šo uzskatu, mēs zaudēsim visu."

Pētījumā pausts viedoklis, ka Rietumu līderi pieļauj milzīgu kļūdu, ja pietiekami nenovērtē Krievijas ārpolitikas saistību ar reliģiju. "Ja politiķi ASV un Rietumeiropā nesapratīs "Putina doktrīnas" un "Krievijas pasaules" reliģisko dimensiju, viņi nespēs saprast Putina un viņa valdības rīcību pasaulē."