Burundi draud reāls pilsoņu karš un genocīds, brīdina ASV sūtnis  (20)

Burundi atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa un tai nepieciešama reģionālā starpniecība, lai nodrošinātu miera procesu starp valdību un opozīciju, nepieļaujot tālāku asinsizliešanu. "Vissvarīgāk pašreiz ir izveidot reģionālās starpniecības dialogu krīzes risināšanai."

Taču reģionālie centieni mazināt Burundi krīzi līdz šim nav bijuši veiksmīgi par spīti Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas valstu aicinājumam veidot dialogu.

Periello sacīja, ka starptautiskā sabiedrība cieši vēro Burundi, un sankciju piemērošana, kā arī miera uzturēšanas spēku izvietošana ir starp iespējamajiem rīcības plāniem. "Mēs esam mācījušies no sāpīgās pagātnes, ka nedrīkst gaidīt līdz sāksies genocīds, ir jārīkojas nekavējoties," sacīja Periello.

Ugandas prezidenta Joveri Museveni vadītais miera process, kuru atbalsta ASV un citas valstis, līdz šim nav spējis abas puses pārliecināt sēsties pie pārrunu galda.

"Mēs noteikti uzskatām, ka prezidents Museveni pašreiz ir atbildīgais par situāciju, līdz ar to arī par sekām, kas notiks, ja valsts nesāks sarunas ar opozīciju," sacīja Periello. Kritiķi apšauba Museveni atbilstību, kurš pašreiz plāno pagarināt savu 30 gadus ilgo prezidentūru vēl par pieciem gadiem.

Pagājušajā mēnesī ASV noteica sankcijas četrām pašreizējām un agrākām Burundi amatpersonām, citējot mērķtiecīgas slepkavības, pagaidu ieslodzīšanu un spīdzināšanu.

Situācija Burundi, kas pirms desmit gadiem izkļuva no 12 gadus ilga pilsoņu kara, aprīli sāka kļūt haotiska, kad prezidenta Pjēra Nkurunzizas paziņojums par trešo prezidentūras termiņu izraisīja mēnešiem ilgus protestus Bužumburā un neizdevušos valsts apvērsmu.

Pilsoniskās sabiedrības grupas apgalvo, ka kopš tā laika nogalināti vairāk nekā 240 cilvēki.

Nkurunziza aprīlī uzvarēja prezidenta vēlēšanās, kuras starptautiskie novērotāji neatzina par demokrātiskām.