Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās ar savu ikgadējo lielo runu par valsts iekšējām un ārējām aktualitātēm, taču stundu garās uzstāšanās laikā Kremļa saimnieks ne reizi nepieminēja Ukrainu.
Uzruna Federālajai sapulcei, kurā prezidents ziņo par ekonomisko, politisko un ideoloģisko stāvokli valstī, kā arī par galvenajiem ārējās un iekšējās politikas virzieniem, tiek uzskatīta par vienu no centrālajiem gada politiskajiem notikumiem Krievijā.
Putinam uzstāšanās, kurai ir pievērsta liela pašmāju un ārvalstu uzmanība, ir lieliska iespēja noteikt dienaskārtību, rāmēt diskusijas un likt uzsvarus.
Tieši tāpēc kaut kā nepieminēšana šajā runā, kā norāda "Radio Brīvā Eiropa" Krievijas politikas apskatnieks Braiens Vitmors, var būt tikpat svarīga, kā teiktais. Šoreiz prezidents izvēlējās nepieminēt konfliktu, kurš divus gadus bija Krievijas mediju un politikas centrā, kā arī ietekmēja valsts attiecības ar Rietumiem.
Ceturtdienas runā Putins ne reizi neizteica vārdu "Ukraina", neapsūdzēja Kijevas varasiestādes, nerunāja par krieviski runājošo stāvokli Ukrainā, nepieskārās Donbasā notiekošajam konfliktam. Kremļa saimnieks pieminēja Krimu, taču tikai garāmejot, pasvītro Vitmors.
Salīdzinājumam, 2014. gada runā Putins Ukrainu pieminēja 18 reizes, no tām četras pirmajās piecās runas minūtēs, atzīmē analītiķis.
Maskavas uzmanība tagad ir pievērsta jaunajam karam Sīrijā, kur Krievija atbalsta prezidenta Bašara al Asada valdību un pārsvarā neveiksmīgi cenšas pārliecināt pasauli, ka cīnās pret "Daesh" ("Islāma valsts") kaujiniekiem, raksta Vitmors.
Savukārt Krievijas Su-24 bumbvedēja notriekšana Turcijas-Sīrijas pierobežā likusi Kremlim vērst savas dusmas pret Ankaru.
Runas laikā Putins Turciju pieminēja septiņas reizes, Sīriju astoņas un terorismu 24 reizes, izskaitījis Vitmors.
Kremļa saimnieka nevēlēšanās runāt par Ukrainu nav nekāds brīnums, ja ņem vērā viņa neveiksmes šajā valstī, uzskata "Radio Brīvā Eiropa" eksperts.
Putina plāns "A", sagrābt Ukrainas zemes no Harkovas ziemeļos līdz Odesai dienvidos ( Kremļa ideologi to sauc par "Novorosiju" ("Jaunkrieviju")), ir cietusi "nožēlojamu neveiksmi", skaidro Vitmors.
"Vairums Ukrainas krieviski runājošo dod priekšroku būt etniskai un valodas minoritātei demokrātijā, nevis būt vairākumam kleptokrātiskā autokrātijā," raksta analītiķis.
Tāpat neveiksmīgs līdz šim ir Putina plāns nemiernieku kontrolētās austrumu teritorijas integrēt Ukrainā pēc Maskavas noteikumiem – kā valsti destabilizējošu Trojas zirgu, turpina autors.
Tomēr viens no galvenajiem iemesliem Ukrainas "izgaišanai" no Putina runas naratīva ir Kremļa politikas veidošanas loģika, uzskata Vitmors, ilustrējot savu domu ar Kalifornijas Universitātes vēstures doktoranta Endrjū Komblūta secinājumiem.
Vēsturnieks Putina Krieviju raksturo kā "troļļu valsti", kas mēģina "iebakstīt Rietumiem un uzmundrināt krievus", tajā pašā laikā cenšoties īstenot Kremļa valdošās kliķes intereses.
"Mokot citus, troļļi rada darbības ilūziju un remdē paši savu smeldzošo bezspēcības sajūtu. Tā Putina militārie piedzīvojumi Ukrainā un Sīrijā ir ļoti veiksmīgi uzmanības novēršanai no brūkošā Krievijas cilvēku un ekonomiskā kapitāla," "Atlantijas padomes" domnīcā raksta Komblūts.
"Lai noturētu uzmanību, troļļiem nemitīgi ir jāatrod jaunus un dažādus veidus, kā iedzelt oponentiem. Tādejādi notika galvu reibinošs pagrieziens no tā sauktajām Doņeckas un Luhanskas "tautas republikām", kuras gandrīz vienā naktī pazuda no virsrakstiem, uz "pretterorisma koalīcijas" izveidi Sīrijā," skaidro vēsturnieks.
Tomēr "troļļošana" var negribēti pāraugt īstā konfrontācijā, brīdina Komblūts. "Pēc mēnešiem ilgas Krievijas ielaušanās svešās gaisa telpās no Baltijas līdz Japānai, Turcija notrieca Krievijas bumbvedēju, kas ielidoja tās teritorijā," viņš atgādina.
Savukārt Krievijas "troļļošana" Ukrainā ir atsvešinājusi Maskavu no Rietumiem un novedusi pie starptautiskām sankcijām, kā arī panākusi jebkādu uzticības zaudēšanu no Kijevas puses, iespējams, uz vairākām paaudzēm, secina pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
