Bijušais Lietuvas PSR Valsts drošības ministrijas izmeklētājs atzīts par vainīgu civiliedzīvotāju izsūtīšanā  (44)

2013. gada maijā Kauņas apgabala tiesa Kardanovski attaisnoja, bet apelācijas tiesa no jauna izskatīja šo lietu un, balstoties uz savāktajiem pierādījumiem, atšķirībā no pirmās instances tiesas atzina, ka Kardanovska vaina ir pierādīta un viņš par savu nodarījumu ir sodāms.

Kā konstatējusi apelācijas tiesa, rakstveida pierādījumi neapstrīdami apliecina, ka piecpadsmit atzinumos par ģimeņu izsūtīšanu ir Kardanovska paraksts, kas apliecina, ka šīs ģimenes ir jāizsūta.

Pirmās instances tiesa, pirms trīsarpus gadiem pamatojot savu attaisnojošo spriedumu, skaidroja, ka Kardanovska parakstam nav bijusi izšķiroša nozīme šo ģimeņu deportācijās.

Apelācijas tiesā liecību sniedza speciālists, kas paskaidroja, ka arhīva dokumenti pierāda Kardanovska dalību izsūtīšanas mehānismā. Būdams drošības dienesta darbinieks, viņš parakstījis nevis izsūtīšanas pavēles, bet atzinumus par ģimeņu piemērotību izsūtīšanai. Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra arhīva dokumenti un speciālista liecības ļāvušas tiesai secināt, ka atzinumi, kurus parakstījis Kardanovskis, bija būtiska deportāciju lietu sastāvdaļa.

Kā norāda apelācijas tiesa, ņemot vērā šos apstākļus un novērtējot gan nozieguma bīstamības pakāpi, gan nozieguma rezultātā zaudētās vērtības, to nozīmi, vietu vērtību hierarhijā un citus nozīmīgus apstākļus, neignorējot nedz apsūdzētā, nedz cietušo intereses, prokurora apelācijas sūdzībā pieprasītais sods - brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem - apmēru ziņā ir pamatots.

Vienlaikus apelācijas tiesa norādījusi, ka minētā soda izciešana ieslodzījuma vietā neatbilstu soda mērķim un, ņemot vērā notiesātā vecumu un veselības stāvokli, sagādātu viņam fiziskas ciešanas, tādēļ būtu vērtējama kā nepamatoti nežēlīga izturēšanās pret notiesāto.

Šo spriedumu vēl var pārsūdzēt Lietuvas Augstākajai Tiesai.

Kā pirms trim gadiem rakstīja Lietuvas prese, šai lietā kā cietušie figurēja 16 cilvēki - ne tikai deportētie, bet arī izsūtījumā dzimušie viņu bērni un bērnubērni. Visi cietušie Kardanovski iepriekš nebija pazinuši un nezināja, kas parakstījis atzinumus par viņu vai viņu tuvinieku izsūtīšanu, bet tiesa uzklausīja stāstus par viņu dramatiskajiem likteņiem. Daļa cietušo vecuma un veselības stāvokļa dēļ tiesas sēdē neieradās, daži nevēlējās tikt atzīti par cietušajiem un sēdē piedalījās kā liecinieki, bet kāda sieviete vēstulē tiesai atzina, ka apsūdzētajam piedod. "Lai viņš dzīvo, cik Dievs viņam atvēlējis. Kas bijis, vairs nav maināms," viņa rakstīja.

1917. gadā Krievijā dzimušais Kardanovskis Otrā pasaules kara laikā darbojies Padomju Savienības pretizlūkošanas dienestā SMERŠ, pēc kara strādājis Lietuvas PSR drošības struktūrās Viļņā - sākumā par izmeklētāju, bet vēlāk uzdienējis līdz Valsts drošības komitejas Otrās pārvaldes priekšnieka vietnieka amatam un no dienesta atvaļinājies apakšpulkveža dienesta pakāpē 1980. gadā.