Krievija ir pārvietojusi ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradas apgabalu un veikusi tur kodoltrieciena mācības, kas ASV Aizsardzības ministrijā radījis bažas, ka Krievija varētu bloķēt piekļuvi Baltijas jūrai, par ASV sauszemes spēku pavēlnieka Eiropā ģenerālleitnanta Bena Hodžesa teikto ziņoja aizsardzības jomas portāls "Defense One".
Kaļiņingradas apgabalā ir izvietots "būtisks jaudu apjoms", tostarp kuģu uzbrukuma atvairīšanas ieroči, pretgaisa aizsardzības sistēmas un elektroniskās karadarbības aprīkojums, trešdien teicis Hodžess.
"Viņi varētu mums būtiski apgrūtināt piekļūšanu Baltijas jūrai, ja mums ārkārtas situācijā to vajadzētu," viņš teicis brīfingā Pentagonā.
Krievija ir veikusi "pēkšņās mācības", kā tās dēvē NATO spēku komandieri. Tas nozīmē plašas mācības, par kurām nav iepriekš paziņots un kurās izmantoti augsti attīstīti ieroči. Kad līdzīga mēroga mācības veic NATO, uz tām tiek uzaicināti novērotāji no Krievijas, kas parasti arī apmeklē mācības. Tomēr NATO amatpersonas nav uzaicinātas uz "ātrajām mācībām", kas notiek Kaļiņingradas apgabalā un blakus esošajā Baltkrievijā.
"Mēs par tām uzzinām, kad tās notiek," atzina ASV ģenerālleitnants.
Mācībām Kaļiņingradas apgabalā Krievija ir izvietojusi pārvietojamās, īsas darbības distances ballistiskās raķetes "Iskander", paziņoja Hodžess.
"Mēs esam novērojuši, ka viņiem ir mācības, kurās (...) ir kodoltrieciens," viņš teica, piebilstot, ka Krievijas mācību laikā netiek izmantoti abstrakti nosaukumu, bet tiek teikts, ka "NATO ir pretinieks". "Ar to gribu teikt, ka viņi ir diezgan tieši šajā ziņā," Krievijas pozīciju raksturoja ASV armijas pārstāvis.
Hodžess norādīja, ka Krievija nav veikusi plaša mēroga mācības, lai konkrēti bloķētu pieeju Baltijas jūrai. "Neesmu redzējis nevienas mācības, kas izskatītos kā pilnīgs tā mēģinājums," viņš teica, tomēr "viņi ir veikuši daudz komponenšu, kuras varētu būt nepieciešamas, lai veiktu šīs dažādās lietas gaisa, jūras [un] sauszemes spēkos".
Šogad Krievija brīdināja Dāniju, ka tās kuģi var kļūt par kodoluzbrukuma mērķi, ja Dānijas valdība iesaistīsies NATO pretraķešu aizsardzības projektā. Hodžess tādus draudus nodēvēja par "bezatbildīgu vārda "kodoluzbrukums" lietojumu".
"Ir saprotams, kādēļ mūsu sabiedrotie NATO austrumu flangā, jo īpaši Baltijas valstīs, ir nervozi, nejūtas ērti," piebilda Hodžess.
Starp Poliju un Lietuvu esošais Kaļiņingradas apgabals ir stratēģiski nozīmīgs Krievijas jūras spēku darbības punkts. Tur izvietoti arī Krievijas gaisa spēki. Bloķējot piekļuvi Baltijas jūrai, Krievija varētu kavēt NATO spēku nonākšanu pie sabiedrotajiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV 2014. gada aprīlī nosūtīja rotas līmeņa vienības uz Poliju un Baltijas valstīm, kas tur atrodas pēc rotācijas principa. ASV spēki piedalās mācības, un, kā norādīja Hodžess, turpinās to darīt tuvāko gadu laikā.
NATO arī nolēma palielināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju un izveidot NATO komandvadības štāba elementus (NFIU) Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā.
2014. gadā alianse arī apstiprināja Gatavības rīcības plānu, kura mērķis bija nomierināt NATO dalībvalstis Centrālajā un Austrumeiropā, norādot, ka alianse nāks palīgā konflikta ar Krieviju gadījumā. NATO dalībvalstis arī vienojās par ātrās reaģēšanas spēku izveidi.
Polija un Baltijas valstis ir lūgušas palielināt NATO klātbūtni tajās, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
