Molenbekas rajons Briselē pēkšņu uzmanību ieguva pēc 13. novembra teroraktiem Parīzē, kad tajā norisinājās, iespējams, vērienīgākā teroristu aizturēšanas operācija Beļģijas vēsturē. Galvenokārt musulmaņu apdzīvotajos rajona austrumos viesojos gandrīz mēnesi pēc notikušā, taču vietējie iedzīvotāji joprojām izvairās no cilvēkiem ar kamerām un pat maina maršrutu, lai neiekļūtu kadrā.
Atšķirībā no Rīgas, Eiropas Savienības galvaspilsētā sastapt tradicionālajos musulmaņu tērpos ģērbtas sievietes nav nekas īpašs. Tomēr, kad izkāpju no metro vagona Molenbekas Osegemas stacijā, pirmajā brīdī apkārt redzamas tikai jaunas sievietēs hidžābos ar bērniem tām apkārt.
Izejot no stacijas, ainava gan tūlītēji mainās - darba dienas vidū cilvēku uz ielām nav pārāk daudz, turklāt viņi pārstāv dažādas rases un reliģijas. Tostarp dažas meitenes ir ģērbtas pat pārāk atkailināti, ņemot vērā, ka šajās dienās Briselē temperatūra sasniedz vien desmit grādus.
Metro šeit iet pa virszemi, burtiski sadalot Molenbeku austrumu un rietumu daļās. Rietumu daļā ir vairāk zaļo zonu, retāka apbūve un panorāmā dominē vairākas modernisma stilā celtas augstceltnes, bet uz austrumiem ielas ir šaurākas, ēkas ir vecākas un sabūvētas ciešāk. Tieši šeit arī dzīvo lielākā daļa musulmaņu, kuri no Molenbekas aptuveni 94 000 iedzīvotāju veido aptuveni 40%, liecina "Der Spiegel" informācija.
Blīvā apbūve savulaik izveidojusies gar kanāla krastu, kura otrā pusē ir pilsētas centrālā daļa. Šķērsojot kanālu, raiti ejot, desmit minūtēs var sasniegt arī slaveno Briseles Lielo laukumu vai čurājošā puisēna strūklaku.
Ap kanālu agrāk atradās rūpnīcas, bet jau pirms Pirmā pasaules kara sākās Molenbekas panīkums, un tās cita pēc citas nojauktas, dodot vietu ielām, zālājiem un jaunām ēkām. Kad pirms aptuveni 40 gadiem Briselē uz dzīvi sākuši apmesties migranti no Ziemeļāfrikas valstīm, zemo īpašuma cenu dēļ viņi galvenokārt izvēlējušies tieši šo rajonu.
Blīvāk apbūvētajās Molenbekas austrumu puses šaurajās ieliņās nekas neliecina par to, ka šis varētu būt islāma radikāļu centrs vai vieta, kurp policija izvairās braukt. Tieši pretēji - gan rajona austrumu, gan rietumu pusē policijas iecirkņiem atvēlētas visai centrālas vietas. Savukārt pavisam netālu no vairākiem musulmaņu sieviešu tradicionālo apģērbu veikaliem pie administratīvā centra ēkas redzu, kā skolotājas, kuras galvas ir savīstījušas lakatos, kopā ar bērniem rotā Ziemassvētku eglīti ar pašdarinātiem vizuļiem.
Rajonā nemanu nevienu tradicionālo mošeju ar minaretiem, bet jau pa gabalu redzama 30. gados būvēta baznīca, kurā uz dievkalpojumiem sanākot melnādaino kristiešu kopiena. Pie tās durvīm uz pakāpieniem novēroju sēžam vairākus vīriešus, bet laukumu baznīcas priekšā pārņēmuši desmitiem jauniešu, kuri pa pāriem vai nelielos pulciņos spārdīja bumbas. Rajonā redzamas arī vairākas mazākas baznīcas.
Pamanot kameru, kādā brīdī mani uzrunā, kā viņš pats paziņo, Molenbekā dzīvojošs kanādietis. Pusmūža vīrietis gribot mani brīdināt, ka mediji šo rajonu atainojot pārāk drūmās krāsās, un patiesie cietēji esot šejienes iedzīvotāji. Lai gan šeit uzauguši un, visticamāk, teroraktus izplānojuši trīs no Parīzes slaktiņa galvenajiem dalībniekiem, un Molenbekas vārds arī iepriekš izskanējis saistībā ar teroristiskiem uzbrukumiem, lielais vairums rajona iedzīvotāju ar radikālo islāmu nav nekā saistīti, viņš apgalvo.
Kanādietis, kura cepuri rotā Palestīnas karoga piespraudīte, skaidro, ka šejienieši pārdzīvo, ka tiek atainoti visai pasaulei kā apkarojams drauds. Turklāt tieši fotogrāfijas ar Molenbekas musulmaņiem nereti ilustrējot rakstus par "briesmām", kuras Rietumu pasaulei rada bēgļi. Tas arī skaidrojot šejieniešu izvairīšanos no kamerām un žurnālistiem.
"To neviens neraksta, bet te klusām tiek likvidēti dažādi pakalpojumi, lai šejieniešu dzīvi padarītu vēl neciešamāku," stāsta vīrietis. Viņš iesaka aiziet kvartālu tālāk - tur pie kārtējās Molenbekā slēgtās bankas filiāles pie bankomāta pēdējās dienās regulāri esot redzama cilvēku rinda, jo šajā apkārtnē tas esot pēdējais. Cita pēc citas slēgtas arī publiskās dušas, kuras bijušas populāras, kā arī pazūdot citi pakalpojumi.
Bankomātu atrodu, arī rinda pie tā ir. Pamanījuši mani, daži rindu pamet, bet citi pagriež muguru. Vēlāk izstaigāju arī netālu esošo mierīgo un saulaino Delonoja ielu, kurā vēl pirms dažām nedēļām norisinājās vērienīga speciālo vienību operācija. Tā beidzas pie kanāla, un šajā vietā pāri ielai izkārts liels naktī izgaismojams uzraksts "Molenbeek".
Tieši pirms pagūstu pāriet tiltu, lai dotos atpakaļ uz Briseles centru, ar skaņas signāliem un bākugunīm zem uzraksta ielā iebrāžas trīs policijas mašīnas, jau kārtējo nedēļu neļaujot šejienes iedzīvotāju nerviem atslābt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
