Populisti ir jāuzveic pirms ir par vēlu, aicina 'The Economist'  (35)

Pasaulē pazīstamais ekonomiku un politiku aprakstošais žurnāls, kurš parasti ietur mēreni liberālu nostāju, sev neierasti tiešā publikācijā aicina atmaskot un sagraut populistus pirms ir par vēlu. "Šis izdevums pārstāv praktiski visu, ko nīst populisti – brīvo tirgu, atvērtas robežas, globalizāciju un cilvēku brīvu pārvietošanos," savu nostāju skaidro "The Economist".

Žurnāls min vairākus piemērus, kas norāda un populistu "netīro" politiku, gūstot popularitāti un aicina meklēt risinājumus galēji labējo spēku graušanai, piemēram, pēc tam, kad ASV Kalifornijas štatā divi "Daesh" uzticību zvērējuši cilvēki nogalināja 14 cilvēkus, republikāņu prezidenta kandidāts DonaldsTramps aicināja ASV neielaist nevienu musulmani. Jau iepriekš viņš bija ieteicis slēgt mošejas un reģistrēt Amerikā dzīvojošos musulmaņus, jo "mums nav izvēles".

Ļoti līdzīgus izteikumus var dzirdēt no Francijas galēji labējā politiskā spēka "Nacionālās frontes" (FN). Pirmajā vēlēšanu kārtā 6. decembrī FN ieguva lielāko vēlētāju atbalstu – partija bija vadībā sešos no trīspadsmit reģioniem, un parijas redzamākā seja Marina Lepēna, kā arī viņas brāļameita abas pārsniedza 40% robežu.

Atbalsts labējiem populistiem Amerikā un daļā Eiropas kopš Otrā pasaules kara ir milzīgs. Tramps un Lepēna nebūt nav vienīgie, kuri šobrīd gūst popularitāti, izmantojot terorismu, lai iebiedētu cilvēkus, un tādējādi rada nopietnus draudus atvērtībai un tolerancei, ko Rietumu sabiedrības uzskata par pašsaprotamām vērtībām.

Jau kopš oktobra līdz ar Trampu arī republikāņu līderi Teds Krūzs un Bens Kārsons, kuri ir ne tik aizskaroši, taču gandrīz tik pat ekstrēmi, aptaujās kopīgi ieguvuši vairāk nekā 50% republikāņu balsu. Eiropā populisti pie varas nākuši Polijā un Ungārijā, kā arī valdošajā koalīcijā Šveicē, Somijā un Grieķijā. Viņi atrodas aptauju augšgalā arī Francijā un Nīderlandē, bet Zviedrijā atbalsts labējiem spēkiem sasniedzis rekordlielus apmērus.

Populisti ir dažādi, taču viņu galvenais mērķis ir ekonomiska un kulturāla nedrošība. Bezdarbs Eiropā un stagnējošās algas Amerikā sāpina vecāka gadagājuma strādājošos baltos vīriešus, kuru darbus apdraud globalizācija un tehnoloģijas. Viņi sūdzas, ka zem viņiem ir imigranti un dīkdieņi, kas sagrābj pabalstus, pastrādā noziegumus un noniecina vietējo tradīcijas. Savukārt virs viņiem esot atbildīgie par finanšu krīzi un stagnāciju – pašlabumu tīkojošā elite Vašingtonā un Briselē.

Teroristi situāciju pasliktina un, iespējams, pat vairo atbalstu populistiem. Kad "Daesh" ir atbildīgs par kādu teroraktu vai slepkavību, tiek vairotas bailes no imigrantiem un ārzemniekiem. Kad teroristi iekļūst kādā valstī, kas ir neizbēgami, tas parāda valdošās elites nespēju rīkoties. Savukārt, kad valstu vadītāji brīdina par islāma izsmiešanu un runā par lielāku ieroču kontroli, populisti to dēvē par kārtējo politkorektuma izpausmi, situāciju raksturo "The Economist".

Medijs norāda, ka populistu idejas ir jāuzveic. Argumentam tas min, ka Tramps savu plānu salīdzina ar to, kā izturējās pret Japānas amerikāņiem Otrā pasaules karā. To Ronalda Reigana valdība vēlāk atzina par "rasu aizspiedumiem".

Tikmēr Eiropā Lepēna ievieš graujošas ekonomiskās barjeras un rada haosu, draudot izstāties no eirozonas, bet Ungārijas premjers Viktors Orbāns solījis izveidot "neliberālu valsti", vadoties pēc Vladimira Putina Krievijas modeļa.

"Nevajadzētu par zemu novērtēt pūles, kas nepieciešamas cīņā ar populistiem. Daži politiķi viņu argumentus neņem vērā, saucot viņus par fašistiem vai ekstrēmistiem, taču šāda nicināšana riskē radīt iespaidu, ka valdošai elitei ir vienaldzīgas populistu sludinātās problēmas.

Daži pat aizņemas populistu mazāk aizvainojošos izteikumus, solot liegt migrantiem pabalstus, nevis būvēt žogus uz robežām. Taču šāda "vieglā ksenofobija" tikai stiprina populistu radītos aizspriedumus.

"Daļa no atbildes [kā sakaut populistus] ir smelties liberālo ideju spēku - jaunas tehnoloģijas, labklājība un tirdzniecība paveiks vairāk par ksenofobiju cilvēku nedrošības mazināšanā. Ir jāsasniedz ekonomiskā izaugsme, nevis jābūvē sienas. Islāma teroristus ir iespējams uzveikt, iesaistot musulmaņus, nevis izturoties pret viņiem kā ienaidniekiem. Un atbildīgajām personām tas ir jāsludina skaļi un pārliecinoši," sludina "The Economist".

ES ir jātiek galā ar cilvēku plūsmu pie robežām, ļaujot īstajiem bēgļiem strādāt un tādejādi uzsūkt Eiropas vērtības. Ideāla ekonomikas un drošības politika nav iespējama, taču pat nelieliem uzlabojumiem ir vērtība, ja tie vērsti uz Rietumu vērtību aizsargāšanu, skaidro medijs.

Galu galā izvēle ir vēlētāju rokās, no kuriem lielākā daļa neatbalsta labējo populismu. Trampu atbalsta vien 30% no 25 % amerikāņu, kas sevi dēvē par republikāņiem. Taču ASV vēlēšanās piedalās mazāk par 20% balsstiesīgo. Francijā tie bija nedaudz mazāk par 50%.