ASV un Kuba ir vienojušās pēc 52 gadu pārtraukuma atjaunot tiešo pasta pakalpojumu sniegšanu, kas tika pārtraukta Aukstā kara laikā.
Pilotprojekts paredz "sniegt pasta sūtījumu lidojumus abu valstu starpā vairākas reizes nedēļā, nevis pārvietot pasta sūtījumus caur trešo valsti", paziņoja ASV Valsts departaments.
Par detalizētāku vienošanos sarunas turpinās. Kubas Ārlietu ministrija paziņoja, ka plāns spēkā stāsies "tuvāko nedēļu laikā", bet pēc tam tiks ieviesta pastāvīga sūtījumu apmaiņa.
Ir pagājis tieši gads kopš ASV prezidents Baraks Obama un Kubas līderis Rauls Kastro paziņoja, ka abas valstis atjaunos diplomātiskās attiecības, kas bija pārrautas vairāk nekā pusgadsimtu.
Jūlijā Vašingtonā tika atvērta Kubas vēstniecība, bet Havanā - ASV.
Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm bija pārtrauktas piecus gadu desmitus. Par to atjaunošanu pērn decembrī vienojās ASV prezidents Obama un Kubas prezidents Kastro pēc pusotru gadu ilgām slepenām sarunām starp abu valstu amatpersonām.
Kuba vēl ir pakļauta tirdzniecības embargo, kuru ASV noteica 1962. gadā. ASV un Kuba tiešos pasta pakalpojumus pārtrauca 1963. gadā.
Pašlaik vēstules un paciņas starp ASV un Kubu tiek sūtītas caur trešajām valstīm, kas kavē pasta piegādes pat par mēnesi. Sarunas par tiešo pasta sūtījumu atjaunošanu un tiešajiem lidmašīnu reisiem tika sāktas 2009. gadā.
Komerciālā lidmašīnu satiksme joprojām nav atsākta, lai gan plašajai ASV kubiešu kopienai un citiem ASV pilsoņiem ir īpašas atļaujas doties uz Kubu ar čārterreisiem.
Abu valstu starpā ir atjaunota tiešie telefonu sakari, bet Kubas valsts telekomunikāciju kompānija ETECSA ir paziņojusi, ka telefona sakaru savienojums vēlāk tiks izmantots arī interneta sakariem.
Kubā ir viens no zemākajiem pieejas internetam rādītājiem pasaulē - tikai 3,4% mājsaimniecību ir interneta pieslēgums.
Otrdien abas puses sāka sarunas par vienu no grūtākajiem neatrisinātajiem jautājumiem - kompensāciju par abas puses prasījumiem.
ASV vēlas 7-8 miljardu ASV dolāru (6,5-7,5 miljardu eiro) lielu kompensāciju ASV pilsoņiem un kompānijām, kuru īpašumu Karību jūras salu valsts konfiscēja Fidela Kastro valdības laikā pēc 1959. gada revolūcijas.
Savukārt Kuba vēlas kompensāciju par embargo nodarītajiem zaudējumiem, kas pašlaik tiek lēsti 121 miljarda ASV dolāru (113 miljardu eiro) apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!