Čehijas valdība pirmdien paziņoja, ka tā nolēmusi pirmo reizi uzņemt 37 kristiešu bēgļu ģimenes no Irākas.
"Tie ir kristiešu minoritātes pārstāvji, kas pēc [džihādistu grupējuma] "Islāma valsts" iebrukuma Irākā ir nonākuši ļoti sarežģītā situācijā un ir lūguši Čehijas palīdzību," sacīja premjerministrs Bohuslavs Sobotka.
153 bēgļi bāzējas Irākas Kurdistānā un Libānā. Sagaidāms, ka viņi Čehijā ieradīsies četrās grupās no janvāra līdz aprīlim.
"Mūsu valstī viņiem ir jāsaņem starptautiskā aizsardzība, iespējas integrēties un sākt drošībā jaunu dzīvi," sacīja premjers.
Atskaitot dažus desmitus bēgļu, kas izpildījuši oficiālās patvēruma piešķiršanas procedūras, šie būs pirmie bēgļi, kurus uzņēmusi Prāga.
Pagājušajā nedēļā kaimiņvalstī Slovākijā ieradās 149 asīriešu kristieši. Slovākijas valdība iepriekš bija piedāvājusi viņiem sniegt palīdzību.
Čehija un Slovākija noraidījušas Eiropas Savienības (ES) piedāvāto imigrantu kvotu plānu, kas paredz patvēruma pieprasītājus izmitināt visās ES dalībvalstīs.
Abasa valstis nesaistīti ar Briseles kvotu plānu piekritušas brīvprātīgi uzņemt kristiešu bēgļu grupas.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 924 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
