Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņos par plāniem izveidot jaunu robežapsardzes un krasta apsardzes aģentūru, reaģējot uz migrācijas krīzi, un šīs aģentūras spēkiem būtu pilnvaras iejaukties pat bez dalībvalstu piekrišanas.
Jaunās aģentūras spēkos būs 1000 cilvēku, un tās mērķis ir palēnināt migrantu un bēgļu pieplūdumu Eiropā, kas šogad sasniedza rekordaugstu līmeni. Dažas no 28 ES dalībvalstīm tomēr nepiekrīt plānam, kas liktu tām nodot suverenitāti pār savām sauszemes un jūras robežām ES pārziņā.
ES izpildinstitūcija Eiropas Komisija (EK) ierosinās piešķirt jaunajai aģentūrai "tiesības iejaukties", lai aizsargātu Šengenas zonas drošību. "Ārkārtējās situācijās Aģentūra varēs iejaukties, lai nodrošinātu rīcību uz vietas pat tad, ja nav nekāda palīdzības lūguma no attiecīgās Dalībvalsts vai ja šī Dalībvalsts uzskata, ka papildu iejaukšanās nav nepieciešama," teikts EK priekšlikuma projektā.
ES varēs nosūtīt robežsargu grupas gadījumos, ja uz kādas robežas ievērojami pieaugs tās šķērsotāju skaits vai ja dalībvalsts nespēs apsargāt savas robežas un neatbildēs uz Briseles brīdinājumiem šajā jomā.
Vācija un vairākas citas Šengenas zonas valstis pēdējās nedēļās ir atjaunojušas pagaidu robežkontroli, mēģinot pārvarēt migrantu krīzi. Ja šāda robežkontrole kļūtu pastāvīga, tā nozīmētu Šengenas zonas sabrukumu.
Jaunā robežapsardzes sistēma nomainīs pašreizējo ES robežapsardzes aģentūru "Frontex", kas ar tās ierobežotajām iespējām nav tikusi galā ar milzīgo migrantu straumi no Turcijas uz Grieķiju un tālāk caur Balkāniem uz turīgajām Eiropas rietumu un ziemeļu valstīm.
EK ir paziņojusi, ka ir "pārliecināta" par šī plāna pieņemšanu ES līderu sanāksmē, kas notiks ceturtdien un piektdien Briselē. Domājams, ka ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments gan nopietni mīkstinās šo plānu pirms jaunās aģentūras darbības uzsākšanas.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis pirmdien paziņoja, ka "Frontex" nomaiņa "ar struktūru, kas būtu neatkarīga no dalībvalstīm, ir šokējoša".
Jaunā robežapsardzes sistēma ir tikai viena daļa no ES stratēģijas, kuras mērķis ir ierobežot migrantu un bēgļu plūsmu uz Eiropu. Citu šīs stratēģijas pasākumu īstenošana notiek lēni. Lai gan ES šogad nolēma sadalīt starp dalībvalstīm 160 tūkstošus migrantu, kas reģistrēti pēc ierašanās Grieķijā un Itālijā, līdz šim ir pārvietoti tikai daži simti no viņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
