Tadžikistānas prezidentam piešķirs 'Nācijas līdera' statusu un cels muzeju  (17)

Parlamenta apakšpalāta, kurā dominē valdošā "Tautas demokrātiskā partija", 9. decembrī nobalsoja par Rahmona iecelšanu par "Nācijas līderi". Šis statuss viņam piešķirtu pilnīgu kriminālprocesuālo imunitāti.

Šī lēmuma atbalstītāji to apraksta kā piemērotu titulu cilvēkam, kurš pēc viņu teiktā ir spējis glābt Tadžikistānu pēc postošā pilsoņu kara 1990. gados. "Vēsture rāda, ka daudzas valstis un nācijas tikušas izdzēstas un aizmirstas, jo tām nav bijis nācijas līdera. Visas lielās pasaules nācijas zina, ka Tadžikistāna kā valsts izdzīvoja, tikai pateicoties Rahmonam," publiskā runā paudis "Tautas demokrātiskās partijas" pārstāvis Saidžafars Isomonovs.

Likumā skaidri norādīts, ka šis tituls var tikt piešķirts vienīgi Rahmonam, cilvēkam, kurš ir "izvirzīts 16. Augstākās padomes sēdes laikā Hudžandā un ievēlēts par prezidentu 1994. gadā".

Tadžikistānas "Nācijas līderim" noteiktās tiesības un pienākumi faktiski ļaus Rahmonam darboties kā prezidentam visu mūžu.

Cels muzejus un dāvinās vasarnīcu

Pat pēc prezidentūras beigām Rahmonam būs tiesības vērsties pie valsts amatpersonām un iedzīvotājiem drošības, ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumos. Viņš drīkstēs apmeklēt valdības un parlamenta sēdes, kā arī Valsts drošības padomes tikšanās. Rahmonam būs arī veto tiesības visu svarīgo valsts lēmumu pieņemšanā.

Prezidentam un viņa ģimenei tiks nodrošināta valsts sardze, kamēr viņš darbosies birojos – kas vēl jāuzbūvē – valsts galvaspilsētas Dušanbes centrā, kā arī viņa dzimtajā pilsētā Dangarā.

Šis tituls sniedz arī dažādus materiālus labumus. Pēc prezidentūras beigām Rahmona īpašumā nonāks valstij piederoša vasarnīca Varzobas upes krastā uz ziemeļiem no Dušanbes. No valsts līdzekļiem viņam par godu tiks finansēta bibliotēka, muzejs, valsts apbalvojumi un ēkas. Savukārt "Nācijas līdera" likuma neievērošana kļūs par kriminālpārkāpumu.

Atlasītās 'tautas' mīlēts

Valsts plašsaziņas līdzekļi centušies titula izveidošanu, kura pilnais nosaukums ir "Miera un harmonijas radītājs: Nācijas līderis", parādīt kā sabiedrības vēlmi. Valstij piederošās ziņu aģentūras "Khovar" publicētais raksts 11. decembrī parādīja dažādu cilvēku viedokli – pensionāra, skolotāja, sabiedriskā aktīvista un etnisko krievu sabiedrības pārstāvja.

"Kā cilvēks ar dzīves un 55 gadu darba pieredzi es ne tikai uzskatu, bet esmu pārliecināts, ka Emomali Rahmons ir vadītājs, kuram rūp sava tauta, kurš zina, kas tai nepieciešams un kurš dara visu iespējamo, lai mēs dzīvotu komfortabli un būtu brīvi no nabadzības," "Khovar" citē 83 gadus veco pensionāru Muhtorjonu Ismoilovu.

Šis likums var palīdzēt prezidentam atrisināt politisku dilemmu. Pēc savas prezidentūras termiņa beigām 2020. gadā Rahmons likumiski nedrīkst kandidēt vēlreiz.

Opozīcijā esošās "Sociāldemokrātu partijas" priekšsēdētāja vietnieks Shokirjons Hakimovs sacīja, ka likums acīmredzami pieņemts ar prezidenta atbalstu. "Ja Rahmonu dēvē par nācijas līderi, tas nozīmē, ka prezidents to vēlas un vienošanās par to ir panākta jau iepriekš," sacīja Hakimovs. Rahmonam likumprojekts būs jāparaksta, pirms tas spēs stāties spēkā, taču neviens nesagaida, ka prezidentam būs kādi iebildumi.

Opozīcija klusi protestē

Kritiķi titulu dēvē par demokrātisko vērtību parodiju. "Tas ir pretrunā ne tikai ar Tadžikistānas konstitūciju, bet arī ar starptautiskajām normām," portālam ""Eurasianet.org" norādīja cilvēktiesību pārstāve Oinihola Bobonazarova, "tikai totalitāri režīmi var atļauties ko tādu."

Bobonazarova, kas kandidēja 2013. gada prezidenta vēlēšanās, taču izstājās valdības spiediena dēļ, sacīja, ka imunitātes piešķiršana noniecina ideju par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. "Ja kāds pārkāpj likumu, viņiem par to ir jābūt atbildīgam. Francijā ir bijuši gadījumi, kad prezidentiem ir izvirzītas kriminālapsūdzības," viņa sacīja. "Demokrātiskā valstī tas ir normāli. Jo augstāks ieņemamais amats, jo lielākai ir jābūt atbildībai."

Līdz ar šo titulu Rahmons seko citu Centrālāzijas līderu piemēram. Turkmenistānas parlaments 1999. gadā nobalsoja par tā laika vadītāja Saparmurata Nijazova iecelšanu par prezidentu uz mūžu. Nijazovs, kuram piešķīra Turkmenbaši jeb "Visu turkmēņu tēva" titulu, gan 2006. gadā neskaidros apstākļos gāja bojā.

"Eurasianet.org" norāda, ka Tadžikistānas lēmums visvairāk atgādina Kazahstānu, kas 2011. gadā prezidentam Nursultanam Nazarbajevam piešķīra "Nācijas līdera" titulu.

Kazahstānā pieņemtais likums ir ļoti līdzīgs tam, kas apstiprināts Tadžikistānā. Kazahstānas likumdevēji Nazarbajevam pēc prezidentūras beigām ļāva iesaistīties politikas veidošanā un deva tiesības ietekmēt iekšpolitiku, ārpolitiku un drošības politiku, kā arī darboties tādās struktūrvienības kā Konstitucionālā padome un Drošības padome. Arī Nazarbajevam ir kriminālprocesuālā imunitāte, taču tikai par darbībām, kas veiktas, pildot sava amata pienākumus.