Krievijas un Sīrijas kopīgajās militārajās operācijās pastiprināti izmantotas kasešu bumbas izraisot lielu skaitu civiliedzīvotāju nāves, paziņojusi organizācija "Human Rights Watch".
Organizācijas ziņojumā teikts, ka šāda rīcība pārkāpj 2014. gadā pieņemto ANO Drošības padomes (kuras sastāvā ir arī Krievija) rezolūciju, kas noteica ikvienai Sīrijas konfliktā iesaistītajai pusei izbeigt "nepārdomātu ieroču izmantošanu apdzīvotās vietās".
Kasešu bumbas, kurās iespējams ievietot simtiem līdzīgu mazāka izmēra bumbu, piemēram, granātas, mīnas un mazkalibra bumbas, tiek uzskatītas par pārāk bīstamām un to lietošanu aizliedz starptautisks nolīgums.
Cilvēktiesību organizācija svētdien paziņoja, ka fiksējusi vairāk nekā 20 kasešu bumbu izmantošanas gadījumus kopš Krievija sāka uzlidojumus Sīrijā 30. septembrī, lai atbalstītu prezidenta Bašara al Asada režīmu.
""Human Rights Watch" noteikusi, ka Krievijas un Sīrijas spēki ir atbildīgi par uzbrukumiem," sacīts ziņojumā, "bruņotie opozīcijas grupējumi neizmanto lidaparātus – tas nozīmē, ka Krievijas vai Sīrijas valdības spēki ir atbildīgi par no gaisa mestajām kasešu bumbām." Organizācija apgalvo, ka ir identificējusi septiņus no gaisa un zemes palaistu kasešu bumbu veidus, kas izmantoti Sīrijas ziemeļos esošajās Alepo, Hamas un Idlibas provincēs. Visi "Human Rights Watch" dokumentētie uzbrukumi veikti opozīcijas kontrolētajās teritorijās.
Šie uzbrukumi ir pretrunā ar Sīrijas režīma 9. novembrī izdotu paziņojumu, kurā apgalvots, ka režīma spēki neizmanto un neizmantos šāda veida ieročus.
Taču tajā pašā dienā kasešu bumbas krita uz valsts iekšienē pārvietotu cilvēku nometni Idlibā Turcijas robežas tuvumā. Slimnīcas personāls ziņoja, ka uzbrukumā bojā gāja septiņi un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. "Sīrijas solījumi neizmantot šādus ieroču ir tukšas runas, ja daudzās vietās valstī uz civiliedzīvotājiem turpina mest kasešu bumbas. ANO Drošības padomei būtu nopietnāk jācenšas aizsargāt Sīrijas civiliedzīvotājus, publiski pieprasot visām iesaistītajām pusēm izbeigt kasešu bumbu izmantošanu," sacīja "Human Rights Watch" ārkārtas gadījumu direktora vietnieks Ole Solvangs.
Tāpat kā tradicionālās sauszemes mīnas arī kasešu bumbas rada draudus vairākus gadus pēc konflikta beigām, jo to sastāvā esošās mazākās bumbas (attēlā) bieži mēdz neuzsprāgt izmešanas brīdī.
Konvencija par kasešu munīciju aizliedz to ražošanu, pārvešanu un izmantošanu. Taču ne Krievija, ne Sīrija nav parakstījusi šo konvenciju, kas spēkā stājās 2010. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
