Politologs, kurš pazīstams ar Kremlim opozicionāriem uzskatiem, par 2015. gada svarīgākajiem Krievijas notikumiem uzskata Krievijas militārās operācijas Sīrijā sākšanu un Kremļa kritiķa Borisa Ņemcova slepkavību.
"Kara sākums Sīrijā parādīja, ka Putins turpinās kara eskalāciju ar mērķi piespiest Rietumus uz sarunām par pasaules sadalīšanu, tāpēc mūs sagaida militārā konteksta padziļināšanās mūsdienu Krievijas vēsturē. Bet Borisa Ņemcova slepkavība parādīja, ka politiskais terors valstī tiek realizēts pilnīgi bez Kremļa ziņas un kontroles, Un tas [Kremlis] tur neko nevar padarīt," skaidro Belkovskis.
Atbildot uz jautājumu par Krievijas politikas pārslēgšanos no Ukrainas uz Sīriju, Belkovskis norāda, ka, iespējams, tā nav pēdējā tāda politikas maiņa, "jo mērķis nav ne Ukraina, ne Sīrija, bet piespiest Rietumus uz sarunām par pasaules sadalīšanu, atgriešanos pie Jaltas-Potsdamas globālās konfigurācijas".
"Tāpēc var izcelties arī jauni karadarbības teātri un jaunas konfliktu zonas," stāsta politologs.
Belkovskis šaubās, ka Rietumu noteiktās sankcijas varētu tieši piespiest Kremļa saimnieku mainīt politiku, norādot, ka Putins ir ļoti ietiepīgs un vienmēr rīkojas pretēji, ja izjūt pret sevi spiedienu.
Toties sankcijas ietekmē Krievijas eliti, kura ir pieradusi pie dzīvesveida, kas vairumam cieši saistīts ar Rietumiem. "Tā ir gan kapitāla izvietošana Rietumos, nekustamie īpašumi un izglītība bērniem un, kas sevišķi svarīgi, veselības aprūpe, jo Krievijas veselības aprūpes sistēma degradējas un nevar piedāvāt Krievijas elitei pieņemamu līmeni," uzskata Belkovskis.
Ierastā dzīvesveida maiņa nenovēršami palielina nepatiku pret Putina politiku un rada plaisu starp nozīmīgu elites daļu un prezidentu, viņš skaidro. Turklāt sankcijām ir arī netiešs efekts – Krievijas tēla pasliktināšanās kā Rietumos, tā pašā Krievijā.
"Krievija pārvēršas par Eiropas slimo cilvēku. Un šis kaitējums tēlam ir grūti izmērāms naudā un materiālos aktīvos," politologs stāsta "Delfi.lt".
Nākamajā gadā Putins turpinās koncentrēties galvenokārt uz starptautisko militāro politiku, bet iekšpolitika un ekonomika viņu interesēs maz, prognozē Belkovskis.
Tikmēr valsts iekšienē sankciju un zemo naftas cenu iespaidā turpināsies ekonomiskā lejupslīde, tomēr uz šo brīdi nav nekāda mehānisma, lai neapmierinātību un vilšanos pārvērstu reālās politiskajās izmaiņās, uzskata politikas eksperts.
"Putinu aizsargā simti tūkstoši durkļu, turklāt tie ir reāli viņam uzticīgi ļaudis. Armijā, sevišķi drošības dienestos, un apsardzē uzticība viņam šobrīd ir pietiekami augsta. Izlauzties cauri šai durkļu sienai nepavisam nebūs viegli pat visumā ietekmīgiem elites pārstāvjiem," nobeidz Belkovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
