'Šis vīrs meklē savu dēlu': aktīvists parāda uzlidojumu sekas Alepo  (216)

To, kādas sekas ir gaisa uzlidojumiem civiliedzīvotāju apdzīvotos rajonos Sīrijā, cenšas fiksēt pilsoniskās žurnālistikas komanda "ANA Press". Sīrijā pazīstamā aktīvista Rami Džaraha vadītā komanda bijusi klāt arī ziemeļu pilsētā Alepo, kur pēdējos mēnešos piedzīvoti nāvējoši uzlidojumi.

"Šīs ir sekas Krievijas gaisa triecieniem," vienā no video stāsta Džarahs. Fonā redzamas drupas, glābēju automašīna un satraukti cilvēki. Žurnālistam pienāk kāds vīrs un norāda, ka šai vietā, kur nokritušas raķetes, ir tikai civiliedzīvotāji un nav neviena kaujinieka. "Tāda ir ikdienas dzīve Alepo," vēlāk ierakstā stāsta žurnālists.

Citā ierakstā Džarahs ierodas vietā, kur tikko esot noticis Krievijas uzlidojums. "Šis vīrs meklē savu dēlu. Viņi mēģina viņu nomierināt, šķiet, visi saprot, ka bērni ir miruši un zem drupām," video stāsta aktīvists.

"Situācija šobrīd ir saspringta. Šis ir tirgus laukums - tas ir tas, pret ko vērsti Krievijas uzlidojumi," Džarahs no postījumu vietas stāsta citā ierakstā.

"Apkārtnē ir fundamentālistu grupas un visi zina, kur tās atrodas. Bet viņus nebombardē. Tā vietā tiek bombardētas mošejas un tirgi Alepo centrā," Džamals intervijā no savas apmešanās vietas pastāstījis žurnālam "Foreign Policy".

Pēc Džamala publicētajiem video, detalizēti neredzot lidmašīnas, nav iespējams noteikt, vai šos uzlidojumus patiešām veikusi Krievija, vai Asada spēki.

Tomēr norāde varētu būt bombardēšanas stiprums, žurnālam skaidro Vašingtonas Tuvo Austrumu Institūta pētnieks Džefrijs Vaits, papildinot, ka cilvēki, kas jau ilgu laiku pieredzējuši uzlidojumus, varētu atšķirt Sīrijas un Krievijas uzbrukumu stilu.

To apstiprina arī Džamals. "Ikviens, kurš dzīvo Alepo, zina, ka šie pēdējos mēnešos piedzīvotie uzlidojumi nav tādi paši, kā iepriekšējos četros gados," žurnāls citē aktīvistu. Jāpiebilst, ka Asada spēki bombardēšanā bieži izmantoja primitīvās "mucu bumbas".

Kopš Krievijas uzlidojumu sākuma aktīvisti ir Maskavai pārmetuši, ka tā, bombardējot Asada režīma pretinieku kontrolētās pilsētas, nogalina civiliedzīvotājus. Tikmēr Kremlis uzstāj, ka uzlidojumi ir vērsti pret "Daesh" un citām teroristu organizācijām.

Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Daesh" ("Islāma valsts") pozīcijām.

Kopš 30. septembra ar gaisa triecieniem Bašara al Asada režīma atbalstam iesaistījusies arī Krievija.

Vairāk nekā 250 000 cilvēku karā ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.