Norvēģijas militārās lidostas teritorijā, kur jau drīzumā plānots uzsākt jaunas bāzes izbūvi, arheologi uzgājuši dzelzs laikmeta vikingu apmetnes paliekas.
Aptuveni 1500 gadus seno apmetni netālu no Trondheimas uzgājuši NTNU universitātes muzeja pārstāvji. Tas izdevies, jo likums Norvēģijā arheoloģisko izpēti liek veikt visur, kur paredzēta jebkāda veida būvniecība, raksta portāls "Arstechnica".
Orlandas pussala tās atrašanās vietas dēļ jau izsenis tiek dēvēta par potenciālu atklājumu vietu, un vēsturnieki jau sen gaidījuši izdevību to pārbaudīt, jo pieļāvuši, ka šajā apvidū notikusi aktīva tirdzniecība. Pēc Oslo paziņojuma par 52 iznīcinātāju F-35 iegādi arheologi ziņu par jaunas bāzes būvniecību pussalā uztvēruši ar sajūsmu, vēsta mediji.
Zinātnieki stāsta, ka šī bijusi salīdzinoši blīvāk apdzīvota zona, turklāt tagadējo izrakumu vieta pirms ūdens atkāpšanās bija piekrastes apmetne.
Attēlā ar pelēku atzīmēta agrāk zem ūdens bijusī teritorija, bet ar dzeltenu - izrakumu vieta.
Arheologi jau šobrīd pārbaudījuši teritoriju aptuveni 91 000 kvadrātmetru platībā. Tajā uzietas trīs "U" formā izvietotu tā dēvēto garo māju atliekas, kur reiz mituši vikingi. Vienā no šīm mājām atrastas vairāku pavardu iezīmes, no kuriem vismaz viens noteikti esot izmantots ēdiena gatavošanai. Pārējie pavardi, visticamāk, kalpojuši kā gaismas avots dažādu darbu darīšanai, kā arī palīdzējuši sasildīt māju.
Zinātnieki tic, ka tuvumā jābūt arī kapavietām, kā arī ostas un laivu māju paliekām. Turklāt šeit bijusi aktīva dzīve, kas nozīmē, ka tuvumā jābūt atkritumu kaudzēm, no kurām vairākas jau ir atrastas. No atkritumiem šo vairāk nekā 1500 gadus ilgo periodu saglabājušās stikla pērlītes, keramikas lauskas, kā arī dažādi citi metāla un stikla objekti. Stikla pērlīšu atradumi tiek uzskatīti par ļoti vērtīgiem, jo tās reti gadās atrast izrakumos, kas ir senāki par viduslaiku periodu.
Atrastas arī dzintara krellītes detaļas un paliekas no zaļas glāzes, kas varētu būt nākusi no Reinas ielejas mūsdienu Vācijā. Šādi atradumi parāda, ka cilvēki šeit bija gana turīgi, lai spētu ietirgot stiklu.
Savukārt kaulu un asaku paliekas, kas gliemežnīcu palieku pilnajā augsnē pārsteidzoši labi saglabājušās, ļaus spriest par tā laika cilvēku ēdienkarti.
Arheologi izrakumus plāno turpināt līdz nākamā gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!