Norvēģijas valdība otrdien ierosināja stingrākus noteikumus ģimeņu atkalapvienošanai un pastāvīgai dzīvošanai, šādi cenšoties padarīt valsti "mazāk pievilcīgu" tiem, kuriem nav reāli nepieciešama aizsardzība.
Jaunā imigrācijas un integrācijas ministre Silvi Listhauga sacīja, ka šie jaunie pasākumi, kuri kopā veido "40 mazākas un lielākas izmaiņas", ir nepieciešami.
Viņa atsaucās uz Norvēģijas Imigrācijas direktorāta prognozēm, ka nākamgad valsts varētu saņemt no 10 000 līdz 100 000 lūgumu pēc patvēruma.
"Ja lūgumi sasniegs augšējo skaitli, tam var būt ārkārtēja ietekme uz mūsu labklājības sistēmu," pavēstīja Listhauga.
Šogad Norvēģijā reģistrēti aptuveni 30 000 lūgumu pēc patvēruma.
Pēc viņa teiktā, viens no priekšlikumiem paredz no trim līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kad var lūgt pastāvīgas uzturēšanās atļauju.
Imigrantiem, kas vēlēsies atkalapvienoties ar saviem ģimenes locekļiem un atvest viņus uz Norvēģiju, tiks prasīti lielāki gada ienākumi. Minimums būs 305 200 kronu (32 000 eiro) gadā, salīdzinot ar pašreizējiem 250 000 (26 200 eiro).
Tiks arī apsvērts, vai ģimenes saites nav stingrākas citā valstī. Piemēram, ja pieteikuma iesniedzēja ģimene bēgusi un izmitinājusies Turcijā, tad saprātīgāk būtu ģimeni apvienot Turcijā, nevis tai doties uz Norvēģiju.
Tiks arī pārskatīta bēgļa definīcija, kas tika paplašināta 2008.gadā.
Listhauga izteica cerību, ka likums tiks pieņemts pavasarī, kad parasti pieaug patvēruma lūdzēju plūsma.
Arī citas Ziemeļvalstis pēdējā laikā paziņojušas, ka patvēruma piešķiršanas politiku padarīs stingrāku.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies teju miljons nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, šomēnes atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
