Būdama viena no vecākajām ES dalībvalstīm, Nīderlande prezidentūru vadījusi jau 11 reizes, tomēr nekad nav saskārusies ar tādiem izaicinājumiem, kādi to varētu gaidīt šogad - īpaši saistībā ar migrācijas krīzi un tās uzkurināto eiroskepticisma pastiprināšanos.
Kā norādījis premjerministrs Marks Rute, ES gaida nopietni pārbaudījumi, kas saistīti gan ar migrantu pieplūdumu, gan terorisma draudiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem no austrumiem, gan nevienprātību pašu dalībvalstu vidū.
Pēc viņa teiktā, Nīderlande par savām prioritātēm izvirzījusi migrācijas un starptautiskās drošības jautājumus, bet vienlaikus arī inovāciju veicināšanu, jaunu darba vietu radīšanu, eirozonas problēmu risināšanu, klimata un enerģētikas politiku.
"Nīderlandes pienākums ir palīdzēt Eiropas Savienībai atrast kopīgus risinājumus šajos nemierīgajos laikos," uzsvēris Rute. "Vienotība un apņēmība nepieciešama visos līmeņos."
Vienprātības trūkums gan šobrīd vērojams arī pašā Nīderlandes sabiedrībā, īpaši saistībā ar eiroskepticisma padziļināšanos, ko visspilgtāk pauž galēji labējais pret imigrāciju noskaņotais politiķis Gērts Vilderss. Par zināmu pārbaudījumu varētu kļūt arī aprīlī paredzētais referendums par ES un Ukrainas Brīvās tirdzniecības līguma ratifikāciju. Lai gan šis referendums ir nesaistošs, tomēr noraidošs balsojums tieši prezidentūras laikā varētu radīt par Nīderlandi nevēlamu iespaidu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!