Krievija pēc ilga pārtraukuma par apdraudējumu savai nacionālajai drošībai min ASV un NATO  (790)

Dokuments "Par Krievijas Federācijas nacionālās drošības stratēģiju", ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja 31. decembrī, aizstāj 2009. gada versiju, kurā nedz ASV, nedz NATO netika minētas.

Dokumentā teikts, ka Krievijai izdevies palielināt savu lomu globālu problēmu un starptautisku konfliktu risināšanā, kas savukārt izsaukusi reakciju Rietumos.

Neatkarīgas politikas īstenošana kā iekšpolitikā, tā starptautiskā līmenī, izraisījusi "pretdarbību no ASV un to sabiedrotajiem, kas tiecas saglabāt savu dominanci", teikts dokumentā, piebilstot, ka tas, visticamāk, izraisīs "politisko, ekonomisko, militāro un informatīvo spiedienu" pret Krieviju.

Dokumentā norādīts, ka Krievijas nacionālajai drošībai radušies jauni draudi.

Kopš Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu attiecības Maskavas un Rietumu starpā ir ievērojami pasliktinājušās.

Kopš 2015. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Putina 31. decembrī parakstītajā dokumentā teikts, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) atbalstījušas "Ukrainā antikonstitucionālu dumpi", kas novedis pie dziļas sašķeltības Ukrainas sabiedrībā un militāra konflikta.

Dokumentā kā drauds Krievijas nacionālajai drošībai minēta arī NATO paplašināšanās un teikts, ka ASV palielinājušas savu militāri bioloģisko laboratoriju tīklu Krievijas kaimiņvalstīs.

Sīrijā šajā dokumentā, kas kalpo kā pamats ar nacionālo drošību saistītas stratēģijas plānošanai dažādās valsts instancēs, nav pieminēta.