Nākamais ir Islāma Republikas Irānas izdevības gads, raksta 'RFE'  (57)

Tostarp pozitīvais iznākums varētu ietekmēt Islāma Republikas 26. februārī paredzētās parlamenta un Irānas augstākā garīgā vadītāja ajatolas Ali Hamenei pēcteča vēlēšanas, raksta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE). Tās abas notiks vēl pirms tiks atceltas Rietumu noteiktās ekonomiskās sankcijas.

Pirms četriem gadiem ievēlētajā parlamentā dominē galēji konservatīvie spēki. Tie līdz šim bremzējuši pirms trim gadiem par prezidentu ievēlētā mēreno spēku pārstāvja prezidenta Hasana Rohani darbu, kurš pirms ievēlēšanas solīja ekonomiskas un sociālas reformas, kā arī veicināt sadarbību ar starptautisko sabiedrību, lai izbeigtu ilgstošo strīdu par Irānas kodolprogrammu.

Galēji konservatīvie kodolprogrammas pārrunu laikā uz prezidentu Rohani izdarīja spiedienu, pretojoties viņa centieniem piešķirt irāņiem lielāku kulturālo un sociālo brīvību. Ja valdību atbalstošie un vairāk mērenie kandidāti iegūtu vietas parlamentā, tas, vismaz teorētiski, dotu Rohani lielāku brīvību īstenot savas ekonomiskās iniciatīvas un iegūt prezidenta amatu arī uz otru termiņu, norāda RFE.

Lai kādas būtu pārmaiņas parlamentā, pār ievēlētajiem vara ir arī valsts garīdzniecības iestādei, kurā, lai arī darbojas pats Rohani, dominē konservatīvie pārstāvji. Mērenajiem spēkiem tik un tā būtu jāstājas pretī galējo opozīcijai, kas ir atbildīgi par galvenajām iestādēm valstī, piemēram, tiesas institūcijām un Islāma revolucionāro gvardi.

"Nav neticami, ka ar Rohani saistītos ekonomikas tehnokrātus ievēl parlamentā, ja vien režīms viņus neuzskatīs par pārāk nopietnu draudu," uzskata "Rand Corporation" galvenais analītiķis Irānas jautājumos Alireza Naders.

Arī reformisti, kuri pēc savas politiskās ēras beigām 2005. gadā bijuši atstumti, izveidojuši divas jaunas partijas un kļuvuši politiski aktīvāki, taču Naders nepieļauj reformistu vairākuma atgriešanos parlamentā – vismaz ne 2016. gadā.

Ekspertu komitejai būs jāizvēlas jauns augstākais garīgais vadītājs ajatola un jāseko līdzi viņa darbībai. Potenciālos kandidātus rūpīgi izvērtēs tā dēvētās Sargu padomes 12 locekļi, kuras sastāvu lielā mērā ietekmē tagadējais augstākais vadītājs Ali Hamenei.

Šī institūcija agrāk ir diskvalificējusi reformisma atbalstītājus un tos kandidātus, kuri nav atzīti par pietiekami lojāliem augstākajam vadītājam. Gaidāmās šī gada vēlēšanas ir īpaši svarīgas, jo Sargu padome varētu izvēlēties Hamenei pēcteci.

Tagadējais augstākais vadītājs ir 76 gads vecs, un saskaņā ar neapstiprinātiem avotiem viņam 2014. gadā ārstēja prostatas vēzi. Par to, kas notiks viņa aiziešanas gadījumā, mērenākiem pārstāvjiem ienākot Ekspertu komitejā, cerībām uz milzīgām izmaiņām vajadzētu būt mērenām, norāda RFE.

Galvenokārt tāpēc, ka esošais augstākais līderis parūpēsies, lai arī pēc viņa aiziešanas komitejā paliktu viņam lojāli cilvēki, uzskata politiskais analītiķis Irānas jautājumos Alireza Naders.

"Var droši apgalvot, ka komiteja būs tāda pati kā iepriekš – konservatīva un Hamenei lojāla," uzskata arī irāņu analītiķis Reza Alijani, vienlaikus norādot, ka Irānā ir grūti paredzēt vēlēšanu rezultātus.

Intrigu pastiprina arī Islāma Republikas dibinātāja Ruholla Homeini mazdēls Hasans Homeini, kurš iesaistījies politikā un vēlas iegūt vietu Ekspertu komitejā. Kāds tuvs ģimenes loceklis ziņu aģentūrai "ISNA" decembrī pastāstīja, ka 43 gadus vecais Homeini reģistrējies kā kandidāts.

Jaunais Homeini tiek raksturots kā reformists, kurš uzskata, ka viņa vectēva īstenotās Irānas Islāma revolūcijas mērķi tika pārprasti. Tiek uzskatīts, ka viņš ir cieši saistīts ar bijušo Irānas prezidentu Muhamedu Hatami, kurš amatā bija no 1997. līdz 2005. gadam.

Vēl viens kandidāts uz galveno amatu valstī ir Hašemi Rafsanjani – centrists, kurš no 1989. līdz 1997. gadam bija valsts prezidents un no 2007. līdz 2011. gadam Ekspertu komitejas priekšsēdētājs.

Analītiķis Reza Alijani medijam RFE skaidro, ka Rafsanjani un citu augsta profila politiķu kandidatūras var kļūt par nesaskaņu iemeslu, ja Sargu padome izlems viņus diskvalificēt no kandidēšanas. Arī ilgstošā cīņa par varu starp prezidentu Rohanu un galēji konservatīvajiem pāris nedēļas pirms februāra vēlēšanām varētu īpaši saasināties.

Abas puses nupat aizvadītajā gadā atklāti ķildojās, kad Rohani uzsvēra to, cik svarīgi ir panākt vienošanos ar pasaules lielvarām par Irānas kodolprogrammu. Tuvojoties gadumijai, nesaskaņas abu pušu starpā auga, Rohani kritizējot vairāku žurnālistu un citu cilvēku arestēšanu. Rohani vainoja konservatīvos spēkus, ka tie izmanto Hamenei sludinātos ASV iefiltrēšanās mēģinājumus par ieganstu oponentu aizturēšanai.

Vienlaikus Rohani šogad varētu saskarties ar pieaugošu sabiedrības spiedienu, kura no viņa gaida pirmsvēlēšanu laikā solīto dzīves līmeņa uzlabošanos, bezdarba mazināšanos un lielāku brīvību. "Kad pie varas nāks jaunais parlaments, vissvarīgākais jautājums būs tas, cik ļoti Rohani un valdība spēs pildīt savus solījumus," skaidro analītiķis Reza Alijani.

Irānas un ASV attiecības pērn ievērojami uzlabojās, ko labi demonstrēja vienošanās, kurā Irāna piekrita ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret atvieglotām sankcijām. Teherāna un Vašingtona sadarbību varētu apsvērt arī citos jautājumos, piemēram, cīņā pret "Daesh", raksta RFE.

"Manuprāt, Hamenei vēlas panākt sankciju atvieglojumu, vienlaikus novēršot jebkādas iekšpolitikas reformas Irānā, kā arī ierobežot sadarbību ar ASV. Dažos jautājumos viņš gan ar ASV labprāt sadarbotos starptautiskos ietvaros," skaidro Alireza Naders.

Irānas ārlietu ministrs Javads Zarifs ar ASV un citu valstu pārstāvjiem oktobrī piedalījās miera sarunās par Sīriju, taču jebkādu iespējamo sadarbību sarežģī Irānas atbalsts Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam, kura atkāpšanos pieprasa Vašingtona.

"Irānas atbalsts Sīrijai ir bijis nelokāms un pastāvīgs kopš krīzes sākuma. Teherāna turpinās ietekmēt notikumus, piemēram, militāri sadarboties ar Krieviju un uzsvērt pieaugošos "Daesh" draudus, lai sasniegtu pati savus politiskos mērķus," medijam RFE skaidro Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta pētnieks Olivjē Dekotinīss.

Šobrīd pēc jūlijā panāktās vienošanās par kodolprogrammu pret ASV vērsta konservatīvā retorika pieaug, kas nozīmē, ka jebkādiem centieniem uzlabot attiecības ar Vašingtonu būs stingra pretestība.

Turklāt pēdējais vārds pieder Hamenei, un viņš vairākkārt pērnā gada beigās brīdināja par ASV centieniem iedragāt Islāma Republiku.

Pēc kodolprogrammas vienošanās stāšanās spēkā notiks pakāpeniska ekonomisko sankciju atcelšana, kas ievērojami atvieglos ārvalstu investīcijas.

Turklāt Islāma Republika atgūs piekļuvi iesaldētajiem līdzekļiem vairāk nekā 50 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurus valsts varētu izmantot grūtībā nonākušās ekonomikas uzlabošanai un bezdarba mazināšanai. Tāpat Irāna plāno palielināt arī naftas eksportu, kas sankciju rezultātā bija samazinājies gandrīz uz pusi.

"Ekonomisko sankciju atcelšana kopā ar ārvalstu ekspertīzes atgriešanos enerģētikas un detaļu importa nozarēs ļautu naftas eksportam līdz 2016. gada beigām atgriezties iepriekšējā līmenī," paredz Starptautiskā Finanšu institūta galvenais ekonomists Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas jautājumos Garbiss Iradians.

Prezidents Rohani jūlijā panākto vienošanos raksturoja kā sākumu "sadarbībai ar pasauli", un ārvalstu uzņēmēji gandrīz tūlītēji atjaunoja interesi par Islāma Republiku. Iradians skaidro, ka starptautiskie uzņēmumi īpašu interesi izrādījuši enerģētikas sektora uzlabošanā, kas cieš no ievērojamiem infrastruktūras trūkumiem, prohnozējot, ka tajā nepieciešami ieguldījumi vismaz 100 miljardu ASV dolāru apmērā, lai kompensētu pēdējās desmitgades investīciju trūkumu.

Tikmēr Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta pētnieks Olivjē Dekotinīss uzskata, ka Eiropas investori būs piesardzīgāki. "Lai gan Eiropas uzņēmumi vēlas izmantot Irānas ekonomikas potenciālu, tās atkarība no ASV tirgus, tātad arī no ASV tiesām un regulatoriem, pieprasa rīkoties uzmanīgi.

Turklāt viņš RFE uzsver, ka "nepieciešami skaidri un godīgi noteikumi", lai notiktu ievērojams investīciju pieaugums.