Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti.
Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.
"Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016. gada 6. janvārī plkst. 10," teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.
Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.
Paziņojumā arī uzsvērts, ka Phenjana neatteiksies no savas kodolprogrammas, kamēr ASV uzturēs savu "agresijas nostāju".
Negaidītais ūdeņraža bumbas izmēģinājums veikts saskaņā ar Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna pavēli, un tas noticis viņa dzimšanas dienas priekšvakarā.
Reaģējot uz Phenjanas paziņojumu, Dienvidkoreja sasaukusi ārkārtas valdības sēdi.
Ziemeļkoreja iepriekš veikusi trīs kodolizmēģinājumus, no kuriem pēdējais notika 2013. gada februārī. Visi trīs iepriekšējie izmēģinājumi bija atombumbas sprādzieni.
Dienvidkorejas Nacionālā drošības padome stingri nosodīja izmēģinājumu, bet Japānas premjerministrs norādīja, ka tas ir ANO Drošības padomes rezolūciju smags pārkāpums.
Ziemeļkorejas līderis jau decembrī paziņoja, ka valstij izdevies uzbūvēt ūdeņraža bumbu, ko starptautiski eksperti apšaubīja, līdzīgi kā nule izskanējušo Phenjanas paziņojumu.
ASV zinātniskā institūta "RAND Corporation" analītiķis Brūss Benets norādīja, ka Ziemeļkorejas izmēģinātā bumba izmēra ziņā, iespējams, bijusi līdzīga ASV Hirosimā nomestajai bumbai, bet tā nav bijusi ūdeņraža bumba. Ja tā būtu, rezultātā sprādziens būtu bijis desmit reizes spēcīgāks.
Arī organizācijas "Carnegie Endowment for International Peace" eksperts Džeims Aktons apšaubīja, ka izmēģināta ūdeņraža bumba.
Pirms šī izmēģinājuma vairums ekspertu uzskatīja, ka Ziemeļkorejai vēl vajadzēs vairākus gadus, lai uzbūvētu ūdeņraža bumbu, bet viedokļi par to, cik tālu Phenjana tikusi, atšķīrās.
Šis izmēģinājums radīs papildu spriedzi ANO Drošības padomei, kuras sankcijas nav spējušas to novērst, kā arī ASV, kas draudējusi Phenjanai ar jaunām sankcijām, ja tā veiks vēl vienu izmēģinājumu.
Tomēr starptautiskās sabiedrības reakcija būs atkarīga no Ķīnas, kas iepriekš atturējusi ASV un to sabiedrotos no stingrākas rīcības pret Ziemeļkoreju. Tiesa, pēdējā laikā arī Pekina izrādījusi lielāku neapmierinātību ar Phenjanas atteikšanos apturēt izmēģinājumus.
Vienlaikus analītiķi secinājuši, ka Ķīnas ietekmi uz Phenjanu mazina Pekinas bailes par Ziemeļkorejas iespējamo sabrukumu un apvienošanos ar Dienvidkoreju.
Tiek lēsts, ka Ziemeļkorejas rīcībā šobrīd ir pietiekami daudz plutonija, lai uzbūvētu sešas bumbas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
